Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņēmis rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas uzsāktā kriminālvajāšana pret Lietuvas tiesnešiem un prokuroriem, kas bija iesaistīti 1991. gada 13. janvāra apvērsuma lietas izskatīšanā un apsūdzības uzturēšanā, atzīstot, ka šīs darbības ir politiski motivētas un nevar tikt uzskatītas par likumīgām.
Par šo rezolūciju balsojuši 493 deputāti, pret - 43, bet 86 EP locekļi no balsošanas atturējušies.
"Eiropas Parlaments (...) aicina Krievijas Federācijas valsts institūcijas izbeigt krimināllietas pret Lietuvas prokuroriem, izmeklētājiem un tiesnešiem, kas saistīti ar 13. janvāra notikumu lietu," norādīts dokumentā.
Tajā arī izteikts aicinājums Krievijai un Baltkrievijai atsaukties Lietuvas lūgumiem pēc tiesisās palīdzības padomju agresijas izmeklēšanā, kas līdz šim ignorēti.
"Kremlim šodien nosūtīts nepārprotams signāls - Eiropa vienprātīgi iestājas pret tiesību prioritātes pārkāpšanu. Nav pieļaujama politiski motivēta vajāšana, ko pašlaik pret Lietuvu vērš [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kontrolētā tiesiskā sistēma," komentējot rezolūciju, uzsvēris EP deputāts no Lietuvas Bronis Rope.
"EP nosūtījis skaidru un nepārprotamu vēstījumu arī Interpolam - ignorēt visas Krievijas prasības par orderu izdošanu saistībā ar 13. janvāra lietu. Vēl vairāk, EP uzsvēris, ka nevienai dalībvalstij nav jāsniedz Krievijai nekādi personas dati, ko varētu izmantot tiesvedībā pret Lietuvas tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem," viņš norādījis. "EP deputāti uzsvēruši, ka nav pieļaujami nekādi mēģinājumi no jauna pārrakstīt vēsturi un noliegt Padomju Savienības izdarītos noziegumus."
Kā atzinis Lietuvas tieslietu ministrs Elvins Jankevičs, šī rezolūcija uzskatāma par vēsturisku lēmumu 13. janvāra lietā, aizstāvot no Krievijas vajāšanas tiesnešus, kas pildījuši savu konstitūcijā paredzēto pienākumu.
"Briselē tika izplatītas arī Lietuvai naidīgas propagandas klišejas par 13. janvāra notikumiem, taču tas nav atstājis iespaidu un tikai vēl vairāk pastiprinājis šīs rezolūcijas politisko vērtību (..). Esam pārliecināti, ka pēc šīs politiskās deklarācijas jāseko ierosinājumiem nostiprināt konkrētus juridiskos instrumentus, lai pasargātu ES pilsoņus gadījumā, ja trešās valstis mēģinātu ļaunprātīgi izmantot starptautiskās tiesības," uzsvēris ministrs.
Kā ziņots, Viļņas apgabaltiesa 27. martā pasludināja spriedumu 13. janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu. Notiesātajiem piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem.
Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie - Krievijas pilsoņi, jo pārējie slēpjas Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā, un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja jau pagājušā gada jūlijā paziņoja, ka ierosinājusi krimināllietu pret Lietuvas prokuroriem un tiesnešiem, kas strādā ar 13. janvāra lietu, nenosaucot konkrētus vārdus, bet šā gada martā pavēstīja, ka ierosināta krimināllieta pret četriem konkrētiem Viļņas apgabaltiesas tiesnešiem par "tīšu netaisnīga sprieduma pieņemšanu", kā arī pret bijušo Lietuvas prokuroru Simonu Slapšinsku par "Krievijas pilsoņu nelikumīgu kriminālvajāšanu".
Kā pastāstījis Lietuvas ģenerālprokurors Ēvalds Pašilis, Lietuva šogad no Krievijas saņēmusi tiesiskās palīdzības lūgumu, kurā aicināts nopratināt divas personas, kas notiesātas 13.janvāra lietā, savukārt Krievijas lietā atzītas par cietušajiem.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990. gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991. gada 13. janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, bet ievainoto skaits sasniedza gandrīz 800. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
