Eiropas Parlaments (EP) trešdienas balsojumā aicināja pastiprināt ES civilās aizsardzības mehānisma kapacitāti, lai ES varētu labāk reaģēt plaša mēroga ārkārtas situācijās kā Covid-19.
EP trešdien izskanēja, ka ES Civilās aizsardzības mehānisms ir bieži palīdzējis glābt iedzīvotāju dzīvības, tostarp arī Covid-19 krīzes laikā, koordinējot un palīdzot īstenot civilās aizsardzības pasākumus. "Ar rescEU sistēmas starpniecību dalībvalstu dienestu atbalstam iegādāti ventilatori, individuālie aizsardzības līdzekļi, vakcīnas, zāles un laboratorijas piederumi. Šonedēļ ar mehānisma starpniecību tika nogādāta papildu palīdzība bēgļiem no nodegušās Morijas nometnes Lesbas salā Grieķijā," skaidroja EP biroja Rīgā pārstāvji.
Tomēr pandēmija parādījusi, ka gadījumos, kad daudzas dalībvalstis vienlaikus skar viena un tā pati ārkārtas situācija, krīzes vadības sistēmas efektivitāte ir ierobežota. Tādēļ EP vēlas stiprināt ES papildu spēju rezerves rescEU kapacitāti, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm šādās ārkārtas situācijās nebūtu jāpaļaujas vienīgi uz saviem resursiem un brīvprātīgu palīdzību.
Pašreizējās sarunās par ES budžetu un atveseļošanās fondu EP ir atbalstījis EK ierosināto budžeta palielinājumu papildu spēju rezervei.
Tomēr EP deputāti prasa ievērojami lielāku summu piešķirt sagatavotībai, tostarp jauna rescEU aprīkojuma un materiālu iegādei. Tas ļautu ātri un efektīvi reaģēt uz liela mēroga ārkārtas situācijām vai tādām krīzes situācijām kā Covid-19 pandēmija, kuru varbūtība ir maza, taču sekas ir smagas, trešdien EP uzsvēra deputāti.
Lai ES finansējuma izmantošana būtu pārredzamāka, EP deputāti arī vēlas, lai tiktu norādīts, kā nauda tiek sadalīta mehānisma trīs pīlāros: novēršana, sagatavotība un reaģēšana.
Debašu videoierakstu var noskatīties šeit.
Pēc balsojuma EP ziņotājs Nikos Androulakis (S&D, EL) sacīja: "Ir jāvairo ES solidaritāte. Ar šodien pieņemtajiem priekšlikumiem mēs rosinām vairāk aizsargāt un atbalstīt Eiropas iedzīvotājus, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi dzīvo, jo mēs prasām palielināt līdzfinansējuma likmi līdz 100%, uzlabot novēršanas pasākumus un dot Komisijai iespēju iegādāties, īrēt vai nomāt vajadzīgos resursus. Parlaments ir gatavs sākt sarunas. Mēs vēlamies, lai mehānisms būtu gatavs novērst ne tikai iespējamo pandēmijas otro vilni vai meža ugunsgrēkus, bet arī jebkuru citu dabas vai cilvēku izraisītu katastrofu nākotnē."
Ziņojums tika pieņemts ar 617 balsīm par, 52 pret un 23 atturoties. Parlaments ir gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm, lai pastiprinātais mehānisms varētu sākt darboties līdz 2021. gada janvārim.
ES Civilās aizsardzības mehānisms tika izveidots 2013. gadā. Tā sākotnējais mērķis bija stiprināt sadarbību katastrofu novēršanā, sagatavotībā un reaģēšanā uz tām. Ja ārkārtas situācijas mērogs izsmēlis valsts reaģēšanas spējas, tā ar mehānisma starpniecību var lūgt citu valstu brīvprātīgu palīdzību.
2019. gadā tika izveidots papildu rezerves fonds rescEU, lai ES varētu tieši palīdzēt katastrofu skartajām dalībvalstīm. RescEU ugunsdzēsības lidmašīnas un helikopteri ir palīdzējuši dalībvalstīm glābt iedzīvotāju dzīvības zemestrīču, viesuļvētru, plūdu un mežu ugunsgrēku laikā, kā arī evakuēt ES iedzīvotājus. Pašreizējās Covid-19 krīzes laikā ar tā starpniecību mājās nogādāja vairāk nekā 75 000 ES pilsoņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
