Debatēs viskarstāk apspriestais jautājums bija degvīna definīcija. Vides komiteja bija ierosinājusi noteikt, ka par degvīnu uzskatāms tradicionāli — no graudiem, kartupeļiem un cukurbiešu melases — ražotais degvīns. Gadījumā, ja degvīns būtu izgatavots no citām izejvielām, tas marķējumā būtu jānorāda ar burtiem, kas nav mazāki par 2/3 no nosaukumā "degvīns" lietotajiem.
Otrdien EP atbalstītā degvīna definīcija nedaudz atšķiras no Vides komitejā pieņemtās. Ar ES Padomi panāktajā kompromisā noteikts, ka degvīns ir dzēriens, kas iegūts raudzēšanas rezultātā no kartupeļiem vai graudiem. Par degvīnu uzskatāms arī no citām lauksaimniecības izejvielām, tostarp, cukurbiešu melases, ražotais alkoholiskais dzēriens; tādā gadījumā tas uzskatāmi jānorāda uz etiķetes. Tomēr īpašas prasības norādēm nav izvirzītas. Degvīna minimālais stiprums — 37,5 %.
Baltijas valstu, Dānijas, Zviedrijas un Polijas deputāti bija ierosinājuši grozījumus, kas prasītu šaurāku degvīna definīciju. Tā ļautu kā degvīnu klasificēt vienīgi no graudiem, kartupeļiem un cukurbiešu melases iegūto. Tomēr šis viedoklis neguva vairākuma atbalstu.
Kompromisa redakcijā ir saglabāta nostāja, ka stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem jāaizliedz pievienot aromatizētājvielas un cukurs. Regulas priekšlikums pieņemtajā redakcijā paredz arī saglabāt un aizsargāt ģeogrāfiskas izcelsmes norādes.
Eiropas Parlaments otrdien atbalstīja arī nostāju, ka regulas nosacījumi būs jāsāk pildīt trīs mēnešus pēc tās spēkā stāšanās. Vides komiteja bija ierosinājusi noteikt divu gadu pārejas periodu.