Eiropas Parlaments otrdien atbalstīja ar ES Padomi panākto vienošanos, ka par degvīnu var dēvēt no jebkuras lauksaimniecības izejvielas darinātu stipro alkoholisko dzērienu, ja vien izgatavošanas metode un marķējums atbilst jaunās regulas prasībām. Regula, par ko pirmajā lasījumā balsoja EP, noteiks stipro alkoholisko dzērienu klasifikāciju un marķēšanu. Dalībvalstis par EP atbalstīto kompromisa redakciju balsos 28.–29. jūnija ES Padomē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Eiropas Komisija bija ierosinājusi stipros alkoholiskos dzērienus iedalīt trīs kategorijās, taču Eiropas Parlamenta atbildīgā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja šādu klasifikāciju noraidīja kā diskriminējošu. Komitejas nostāja saglabāta šodien pieņemtajā redakcijā, par kuru panākta neformāla vienošanās ar ES Padomi.

Debatēs viskarstāk apspriestais jautājums bija degvīna definīcija. Vides komiteja bija ierosinājusi noteikt, ka par degvīnu uzskatāms tradicionāli — no graudiem, kartupeļiem un cukurbiešu melases — ražotais degvīns. Gadījumā, ja degvīns būtu izgatavots no citām izejvielām, tas marķējumā būtu jānorāda ar burtiem, kas nav mazāki par 2/3 no nosaukumā "degvīns" lietotajiem.

Otrdien EP atbalstītā degvīna definīcija nedaudz atšķiras no Vides komitejā pieņemtās. Ar ES Padomi panāktajā kompromisā noteikts, ka degvīns ir dzēriens, kas iegūts raudzēšanas rezultātā no kartupeļiem vai graudiem. Par degvīnu uzskatāms arī no citām lauksaimniecības izejvielām, tostarp, cukurbiešu melases, ražotais alkoholiskais dzēriens; tādā gadījumā tas uzskatāmi jānorāda uz etiķetes. Tomēr īpašas prasības norādēm nav izvirzītas. Degvīna minimālais stiprums — 37,5 %.

Baltijas valstu, Dānijas, Zviedrijas un Polijas deputāti bija ierosinājuši grozījumus, kas prasītu šaurāku degvīna definīciju. Tā ļautu kā degvīnu klasificēt vienīgi no graudiem, kartupeļiem un cukurbiešu melases iegūto. Tomēr šis viedoklis neguva vairākuma atbalstu.

Kompromisa redakcijā ir saglabāta nostāja, ka stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem jāaizliedz pievienot aromatizētājvielas un cukurs. Regulas priekšlikums pieņemtajā redakcijā paredz arī saglabāt un aizsargāt ģeogrāfiskas izcelsmes norādes.

Eiropas Parlaments otrdien atbalstīja arī nostāju, ka regulas nosacījumi būs jāsāk pildīt trīs mēnešus pēc tās spēkā stāšanās. Vides komiteja bija ierosinājusi noteikt divu gadu pārejas periodu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form