EP prasa uzsākt izmeklēšanu saistībā ar ikvienu 'Pandoras dokumentos' atmaskoto pārkāpumu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Eiropas Parlaments (EP) prasa uzsākt rūpīgu izmeklēšanu saistībā ar ikvienu žurnālistu pētījuma "Pandoras dokumenti" atmaskoto pārkāpumu, kas veikts kādā no Eiropas Savienības (ES) jurisdikcijām, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pieņemtajā rezolūcijā, 578 deputātiem balsojot par, 28 - pret un 79 deputātiem atturoties, EP deputāti norādīja pasākumus, kuri, viņuprāt, ES ir steidzami jāīsteno, lai novērstu nepilnības, kas patlaban paver ceļu masveida nodokļu apiešanai, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un nodokļu nemaksāšanai.

Viņi arī prasīja, lai Eiropas Komisija (EK) spertu juridiskus soļus pret ES valstīm, kuras pienācīgi nepiemēro spēkā esošos tiesību aktus. EP deputāti īpaši kritiski izteicās par pašreizējiem un agrākajiem ES dalībvalstu premjerministriem un ministriem, kuru darbības atmaskotas "Pandoras dokumentos".

Rezolūciju rosinājis EP deputātu paustais sašutums oktobra pirmās plenārsēdes debatēs, kas norisinājās divas dienas pēc pirmo "Pandoras dokumentu" konstatējumu publicēšanas.

Pieņemtajā rezolūcijā ES valstu iestādes tiek mudinātas uzsākt rūpīgu izmeklēšanu saistībā ar visiem "Pandoras dokumentos" atklātajiem pārkāpumiem, kuros iesaistītas attiecīgo valstu jurisdikcijas, un veikt visu dokumentos minēto personu revīziju.

EP deputāti lūdz EK pārskatīt "Panamas dokumentu" atklājumus, izanalizēt, vai būtu jāierosina turpmāki tiesību akti, un lemt, vai ir pamats spert juridiskus soļus pret dažām dalībvalstīm. Viņi arī uzskata, ka Eiropas Prokuratūrai būtu jānovērtē, vai atklājumi ir pietiekami pamatoti, lai veiktu īpašu izmeklēšanu.

EP deputāti pauž īpaši skarbu nosodījumu attiecībā uz pašreizējiem un agrākajiem ES politiķiem: Čehijas premjerministru Andreju Babišu, Kipras prezidentu Niku Anastasiadi, Nīderlandes finanšu ministru Vopki Hūkstru, agrāko Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru, kā arī agrāko Maltas ministru un EK komisāru Džonu Dalli. Rezolūcijā kritizēts arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Melnkalnes prezidents Milo Dukanovičs.

EP mudina dalībvalstis un EK aktīvāk rīkoties, lai identificētu faktiskos īpašniekus - personas, kas gūst labumu no pastkastītes uzņēmumu struktūras, - un apmainītos informācijā par viņiem. EP deputāti arī norāda, ka vairākas valstis kavējas īstenot spēkā esošos noteikumus, kuru mērķis ir novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un nodokļu apiešanu.

EP ieskatā, EK būtu jāvēršas pret šīm valstīm, turklāt būtu jānāk klajā ar priekšlikumiem, kas regulētu tā dēvētās "zelta pilsonības" un uzturēšanās shēmas, proti, shēmas, saskaņā ar kurām pilsonību vai uzturēšanās atļauju iegūst, finansiāli ieguldot attiecīgajā valstī. EK arī būtu jānovērtē, cik efektīva ir politiski nozīmīgu personu identificēšana un pastiprinātas uzticamības pārbaudes īstenošana.

Rezolūcijā norādīts, ka jauniem, stingrākiem noteikumiem nebūs vēlamā efekta, ja pienācīgi nedarbosies jau spēkā esošais regulējums un ja netiks uzlabota ES valstu iestāžu sadarbība. Rezolūcijā arī prasīts vairāk labas gribas un vairāk resursu šajā politikas jomā. Komisijai pašai jānovērtē, vai valstu finanšu ziņu vākšanas struktūrām ir pietiekami daudz resursu.

Tāpat rezolūcijā norādīts, ka pašreizējais ES "melnais saraksts" ar nodokļu oāzēm ir nederīgs, jo nespēj atmaskot valstis, kas izdara visvairāk pārkāpumu. Rezolūcijā minēts, ka, piemēram, Britu Virdžīnu salās atrodas divas trešdaļas "Pandoras dokumentos" minēto pastkastītes uzņēmumu, taču šīs salas nav iekļautas ES "melnajā sarakstā".

EP deputāti ierosina vairākus veidus, kā uzlabot šo saraksta veidošanas procesu, piemēram, plašāk uzskaitīt darbības paņēmienus, kuri uzskatāmi par tipiskām nodokļu oāzes pazīmēm, un pārveidot lēmumu pieņemšanas procesu par to, kuras jurisdikcijas ir iesaistītas.

LETA jau rakstīja, ka pasaules politiķi, tostarp esošie un bijušie valstu un valdību vadītāji, noslēpuši miljonus ārzonu firmās, izriet no publiskotā pētījuma "Pandoras dokumenti" jeb "Pandora Papers", kuru koordinējis Starptautiskais pētniecisko žurnālistu konsorcijs.

Pētījumā, kurā bijuši iesaistīti vairāk nekā 650 žurnālisti no desmitiem plašsaziņas līdzekļu, izmantoti 11,9 miljoni dokumentu, kas nopludināti no 14 finanšu pakalpojumu kompānijām visā pasaulē.

Šajos dokumentos ir ziņas par apmēram 35 pašreizējo un agrāko valstu un valdību vadītāju un aptuveni 300 citu valsts amatpersonu finanšu darījumiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Pandora
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form