EP sliecas ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES, norāda deputāts
Foto: Sputnik/Scanpix/LETA

Eiropas Parlaments (EP) noskaņots atbalstīt ierosinājumu, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis varētu ierobežot trešo valstu elektroenerģijas nokļūšanu ES iekšējā tirgū, paziņojis EP deputāts no Lietuvas Bronis Rope.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā viņš norādījis paziņojumā presei, EP Enerģētikas komiteja trešdien apstiprinājusi savu nostāju attiecībā uz grozījumiem direktīvā par elektroenerģijas iekšējo tirgu, kuros pirmo reizi ietverta nostādne par trešo valstu elektroenerģijas nonākšanu ES iekšējā tirgū. Atzīts, ka attiecībā uz trešajām valstīm ES dalībvalstu kompetencē ir regulēt to ienākšanu un darbošanos ES elektroenerģijas tirgū un aiziešanu no tā, un skaidri noteikts, ka tirgus dalībniekiem no trešajām valstīm būs jāievēro ES un dalībvalstu tiesību normas, īpaši drošības un vides aizsardzības jomā.

EP "zaļo" frakcijas deputāts Rope atzinis, ka šī nostādne atvieglotu Lietuvas centienus ierobežot Baltkrievijas elektroenerģijas importu ES tirgū.

"Ja šāda nostādne stāsies spēkā, ES valstīm, tai skaitā Lietuvai, būtu tiesības neielaist elektroenerģiju no Baltkrievijas, ja Baltkrievija neievēros ES tiesību aktus, īpaši vides aizsardzības un drošības jomā. Tas var kļūt par svarīgu instrumentu pret Lietuvas robežas tuvumā topošo AES, kas rada nopietnu apdraudējumu mūsu drošībai," viņš uzsvēris.

Pašlaik elektroenerģija no kaimiņvalstīm, kas nepieder pie ES, tostarp no Baltkrievijas, var brīvi nonākt ES iekšējā elektroenerģijas tirgū neatkarīgi no tā, ka tās ražošanā ievērotie vides aizsardzības un kodoldrošības standarti ir krietni vien zemāki nekā Eiropas Savienībā.

Galīgais direktīvas teksts tiks apstiprināts pēc sarunām starp EP un ES Padomi, kas sāksies pēc tam, kad EP būs apstiprinājis Enerģētikas komitejas nostāju.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu. Lietuvas Seims pērn jūnijā vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas Republikas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, bet valdība septembrī apstiprināja plānu, kā bloķēt Astravjecā ražotās elektroenerģijas importu, lai tādējādi liktu šķēršļus šim projektam.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltkrievija Eiropas Savienība Lietuva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form