"Eiropas Komisijai (EK) Austrumeiropas valstīm vajadzētu raidīt vienotības signālu. Būtu vēlams, lai, piemēram, [ES] Stabilitātes paktā noteiktie [valstu] parāda kritēriji būtu jāievēro nevis divus gadus, bet vienu gadu," sacīja Mirovs.
Kā ziņots, lai ieviestu eiro, jaunajām ES valstīm vismaz divus gadus jābūt piemērojušām Eiropas valūtas kursa mehānismu II, kas pieļauj nacionālo valūtu svārstības pret eiro ne vairāk kā 15% robežās no centrālā piesaistes kursa.
Lai iestātos eirozonā, ir jāizpilda arī tā sauktie Māstrihtas kritēriji. Tie paredz, ka valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), valdības kopējais parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst vairāk kā par diviem procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās procentu likmes ir viszemākās, un inflācijas līmenis nedrīkst vairāk kā par 1,5 procentpunktiem pārsniegt vidējo rādītāju trijās ES valstīs, kurās inflācija ir viszemākā.
Tāpat Mirovs arī norādīja, ka Eiropas Centrālā banka varētu palīdzēt Austrumeiropas valstīm, nodrošinot subsidētus valūtas mijmaiņas darījumus, kuru laikā eiro tiktu mainīti pret valstu nacionālajām valūtām, tādējādi komercbankām sniedzot iespēju turpināt kredītu izsniegšanu.
Vairums aizdevumu Austrumeiropas valstīs tiek izsniegti eiro valūtā, un eiro vērtības kāpums attiecībā pret šo valstu nacionālajām valūtām ievērojami apgrūtina aizdevumu ņēmēju spējas atmaksāt parādus, vēl vairāk pasliktinot reģiona ekonomisko situāciju.
Jau ziņots, ka globālās attīstības bankas šā gada februārī vienojās par līdz 24,5 miljardu eiro (17,22 miljardu latu) vērtu Austrumeiropas un Centrāleiropas banku un uzņēmumu atbalsta plānu.
Pasaules Banka, Eiropas Attīstības un rekonstrukcijas banka un Eiropas Investīciju banka vienojās par divu gadu aizdevumu plānu, lai palīdzētu reģionam pārdzīvot globālo ekonomisko krīzi.