Ēras beigas: kurš nāks Merkeles vietā

Laikā, kad Vācijas kanclere Angela Merkele kļuva par Vācijas Kristīgo demokrātu partijas (CDU) vadītāju, 11. septembra terorakti vēl nebija notikuši, Krievija vēl nebija anektējusi Ukrainai piederošo Krimu, bet līdz pirmā "iPhone" pārdošanai bija jāgaida vēl septiņi gadi. 2005. gadā Merkele kļuva par pirmo ievēlēto sievieti Vācijas kanclera amatā un nu tiek uzskatīta par vienu no ietekmīgākajiem politiķiem Eiropā. Šobrīd palicis vien nedaudz mazāk par gadu, līdz noslēgsies Merkeles darbs kancleres amatā.

Būtu grūti atrast vēl kādu politiķi, kas tik ilgi saglabājis valsts augstāko politisko pozīciju, ja neņem vērā autoritāros līderus. Merkele tik ilgstoši ir ieņēmusi dominējošo lomu Vācijas politikā, ka, lai aizpildītu viņas vietu, var nākties meklēt pat divus cilvēkus: vienu, kurš kļūs par kancleru, un otru, kurš ieņemtu vadošo amatu centriski labējā Vācijas Kristīgo demokrātu apvienībā (CDU).

Merkele, 15 gadu laikā izveidojot Vāciju par pasaules ceturto lielāko ekonomiku, ir piedzīvojusi ne tikai Vācijai, bet visai Eiropas Savienībai (ES) sarežģītus laikus un notikumus, tostarp 2008. gada finanšu krīzi, Krievijas uzbrukumu Ukrainai, migrantu krīzi, ASV prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanu, "Brexit" sāgu un Covid-19 pandēmiju.

Merkeles paziņojums 2018. gadā par lēmumu nekandidēt un atkāpšanos no partijas priekšsēdētājas amata nāca laikā, kad kancleres popularitātes reitingi piedzīvoja strauju lejupslīdi. Šie notikumi gan nemazināja viņas kā valsts vadītājas lomu, un politiķe varēja risināt aktuālos jautājumus, nedomājot par savas pārvēlēšanas iespējamību.

Merkeles atkal pieaugošā popularitāte vāciešu vidū ir gan sarežģījusi dzīvi viņas potenciālajiem sekotājiem un radījusi pieaugošu spiedienu viņu politiskajām ambīcijām, gan sekmējusi neskaidrību par to, kurš kļūs par jauno Vācijas vadītāju.

Divi no kandidātiem kanclera amatam ir kādreizējie Merkeles pretinieki – bijušais vides ministrs Norberts Rotgens un CDU konservatīvais politiķis Frīdrihs Mercs.