Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien licis par musulmaņu lūgšanu vietu Stambulā padarīt vēl vienu Bizantijas pareizticīgo dievnamu, kas pēc Konstantinopoles krišanas tika pārveidots par mošeju, bet pēdējās desmitgades bijis muzejs.
Lēmums pārveidot par mošeju Karijas muzeju pieņemts mēnesi pēc tam, kad par mošeju tika pārveidota Stambulas Svētās Sofijas katedrāles ēka, kas arī daudzus gadus bija muzejs.
Horas klostera ansambļa Kristus Pestītāja dievnams ir XIV gadsimta Bizantijas baznīca, kurā redzami ievērojami bizantiešu sakrālās mākslas darbi - freskas un mozaīkas. Pareizticīgo dievnams pirmo reizi tika pārvērsts par mošeju pusgadsimtu pēc tam, kad Konstantinopole 1453.gadā bija kritusi osmaņu turku rokās.
Modernajai Turcijas republikai pēc Osmaņu impērijas sabrukuma cenšoties nostiprināt sekulāras valsts tēlu, senā dievnama ēka pēc Otrā pasaules kara pārtapa par muzeju.
Amerikāņu mākslas vēsturnieki palīdzēja restaurēt dievnama mozaīkas, un no 1958.gada tās atkal varēja skatīt muzeja apmeklētāji.
Erdogans pēdējo gadu laikā arvien vairāk akcentējis kaujas, kas noveda pie osmaņu uzvaras pār Bizantiju. Turcijas augstākā administratīvā tiesa novembrī apstiprināja muzeja pārveidi par mošeju.
