"Tiesu medicīnas ekspertīze veikta 2996 kritušo karavīru līķiem. Kopš kara sākuma līdz šim brīdim tuviniekiem paņemti 1816 DNS paaugi, no kritušo līķiem – 993. Turpinās līķu identifikācijas process, izmantojot DNS paraugus," ziņu aģentūrai "Aremnpress" sacīja Veselības ministrijas preses sekretāre Alina Nikogosjana.
Vēl 2. decembrī ministrija ziņoja par 2718 kritušajiem karavīriem, kam veikta tiesu medicīnas ekspertīze.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija pagājušajā nedēļā apliecināja, ka Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās strīdus reģionā 27. septembrī krituši 2783 Azerbaidžānas karavīri.
Konfliktā dzīvību zaudējuši vismaz 93 azerbaidžāņu un 50 armēņu civilisti.
Kaujās Kalnu Karabahas konfliktā Azerbaidžānas pusē piedalījās arī Sīrijas kaujinieki, kurus uz Karabahas konflikta zonu bija nogādājusi Azerbaidžānas sabiedrotā Turcija.
Kopumā uz Azerbaidžānu nosūtīti 2580 sīriešu kaujinieki, no kuriem 293 nogalināti, pagājušajā nedēļā pavēstīja sīriešu aktīvistu organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR).
Azerbaidžānas bruņotie spēki Kalnu Karabahas strīdus reģionā uzsāka plašu uzbrukumu 27. septembrī.
9. novembrī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā.
Vienošanās paredz, ka armēņi zaudē daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabahas nākotnes politiskais statuss arī pēc vienošanās noslēgšanas paliek nenoteikts.
Kalnu Karabahas neatkarību līdz šim neviena valsts nav atzinusi, arī ne Armēnija, kas Kalnu Karabahai sniedz visa veida atbalstu.
Francijas Senāts 26. novembrī aicināja Francijas valdību atzīt Kalnu Karabahu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.
