Armēnijas bruņotie spēki no savas teritorijas līdz šim nav izšāvuši "nevienu raķeti vai lodi Azerbaidžānas virzienā", tomēr pēc Azerbaidžānas trieciena Armēnijas militārajai tehnikai uzskata, ka tagad tiem ir tiesības dot triecienus jebkuram militāram objektam Azerbaidžānas teritorijā, trešdien pavēstīja Armēnijas Aizsardzības ministrija.
"14. oktobrī Azerbaidžānas bruņotie spēki deva triecienu militārajai tehnikai, kas veica kaujas dežūru Armēnijas teritorijā līdzās robežai ar Karabahas Karvačaru," teikts paziņojumā. "Trieciens tika dots, vienīgi balstoties pieņēmumā, ka šī tehnika ir gatava dot triecienu Azerbaidžānas mierīgajiem apdzīvotajiem punktiem."
Ministrija šādus Baku pieņēmumus raksturoja ā pilnīgi nepamatotus.
"Vienlaikus paziņojam, ka no šī brīža Armēnijas bruņotie spēki patur sev tiesības dot triecienu Azerbaidžānas teritorijā jebkuram militāram objektam vai militārai kustībai," norādīja ministrija.
Atbildība par šādu karadarbības loģikas maiņu gulstas uz Baku.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija trešdien pavēstīja, ka valsts bruņotie spēki Armēnijas teritorijā ar precīzu triecienu izsituši no ierindas "leģitīmu kara mērķi" - operatīvu raķešu kompleksu, kas bijis gatavs dot triecienus Azerbaidžānā iedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai.
Armēnijas Aizsardzības ministrijā norādīja, ka rezultātā neviens nav cietis.
Armēnijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis sakariem ar presi Arcruns Ovannisjans trešdien pavēstīja, ka Kalnu Karabahas pretgaisa aizsardzības vienības trešdien notriekušas Azerbaidžānas triecienlidmašīnu Su-25.
Azerbaidžānas prezidenta ārlietu padomnieks Hikmets Hadžijevs paziņoja, ka armēņu raķešu artilērijas apšaudē Azerbaidžānas Terteras rajonā dzīvību zaudējis viens mierīgais iedzīvotājs, bet seši ievainoti.
Terterā un tuvīnajos ciemos trāpījuši vairāk nekā 100 šāviņi, sacīja Hadžijevs.
Kalnu Karabahas varasiestādes ziņo, ka kopš kauju sākšanās 27. septembrī bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 31, bet kritušo karavīru skaits sasniedzis 525.
Azerbaidžāna neatklāj, cik kritušo ir tās pusē.
Tika ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Krievija uzņēmusies vadošo lomu centienos izbeigt pašreizējo Karabahas krīzi, un trīspusējās sarunās Maskavā naktī uz sestdienu ar Armēniju un Azerbaidžānu izdevās panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu no sestdienas plkst.12.
Kaut arī sākotnēji tika saņemti pozitīvi signāli, ka pamiers pamatā tiek ievērots, kaujas drīz vien atsākās.
Krievija, Eiropas Savienība, Irāna un ASV mudinājušas puses ievērot pamieru.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans paziņojis, ka pamiers, kas tika panākts ar Krievijas starpniecību, stājās spēkā sestdien un uzreiz arī tika pārkāpts, nav noturējies.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991. gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
