Armēnijas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka Azerbaidžānas spēki piektdienas rītā sākuši plaša mēroga uzbrukumu Kalnu Karabahā, vēsta raidsabiedrības BBC krievu valodas dienests.
"Kopš agra rīta pretinieks pēc stundu ilgas intensīvas artilērijas apšaudes sācis plaša mēroga uzbrukumu ziemeļu virzienā, cenšoties ieņemt mūsu pozīcijas ar vairākiem uzbrukuma viļņiem. Tomēr pretinieks tika atsists, cieta lielus zaudējumus," paziņoja ministrijas pārstāvis.
Vēlāk ministrija paziņoja, ka smagas kaujas turpinās un apturēts kārtējais uzbrukuma vilnis.
Tikmēr Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Armēnijas spēki aizvadītajā naktī uzbrukuši azerbaidžāņu karavīru pozīcijām, taču tikuši atvairīti un cietuši zaudējumus.
Savukārt neatzītās Kalnu Karabahas Republikas Aizsardzības ministrija informējusi par vēl 29 kritušiem karavīriem. Pavisam kopš kaujas darbību sākuma 27. septembrī krituši 633 Armēnijas karavīri, Azerbaidžāna datus par saviem kritušajiem neatklāj.
Pašreizējais bruņotais konflikts neatzītajā Kalnu Karabahā sākās 27. septembrī.
Konflikta pamatā ir kopš pagājušā gadsimta beigām neatrisināts teritoriālais strīds starp Armēniju un Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas piederību. Pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabahas apgabals ar Erevānas atbalstu paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR, bet 1991. gadā paziņoja par "Kalnu Karabahas Republikas" dibināšanu.
Bruņotā konflikta laikā no 1988. līdz 1994. gadam kaujās reģionā gāja bojā 30 tūkstoši cilvēku. Simti tūkstoši kļuva par bēgļiem un piespiedu kārtā pārvietotajiem.
"Kalnu Karabahas Republiku" nav atzinusi neviena no ANO valstīm, tostarp arī ne Armēnija, kas uzstāj, ka republikai jābūt neatkarīgai. 1993. gadā ANO pieņēma četras rezolūcijas, pieprasot Armēnijas karavīru izvešanu no Kalnu Karabahas un atzīstot reģionu par Azerbaidžānas daļu.
Konfliktu atrisināt ar diplomātiskiem centieniem visus šos gadus nav izdevies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
