Lai gan Ērvingam tika piespriests trīs gadu ilgs cietumsods, prokuratūra spriedumu pārsūdzējusi, uzskatot, ka viņam pienākas bargāks sods.
Tomēr raidorganizācijai BBC sniegtā intervijā Ērvings atkal paziņojis, ka gāzes kamerās nogalināto ebreju skaits Aušvicā bijis niecīgs.
"Ņemot vērā nacistu cietsirdīgo efektivitāti, ja būtu pastāvējusi iznīcināšanas programma ar mērķi nogalināt visus ebrejus, kā tik daudzi varēja izdzīvot?" otrdien jautāja Ērvings, sniedzot interviju BBC "Radio 4" raidījumam "Today".
"Kara beigās nometnē bija simtiem tūkstošiem [cilvēku], un 60 000 tika pārdzīti uz rietumiem, kad nometni ieņēma Sarkanā armija. Nometnē bija palikuši 7000 līdz 10 000 [ieslodzīto], kad tur nonāca Sarkanā armija. Tā man nešķiet ļoti efektīva programma," izteicās vēsturnieks.
Uz jautājumu, vai viņš uzskata, ka pastāvējusi nacistu diktatora Ādolfa Hitlera pārraudzīta organizēta programma ebreju iznīcināšanai Eiropā, Ērvings atbildēja: "Nē. Tas ir pilnīgi nepatiesi, un neviens to nevar pierādīt. Ādolfa Hitlera paša saistībai ar to ir jāliek liela jautājuma zīme."
Vēsturnieks piebilda, ka viņu neizdosies apklusināt.
"Es neļaušu valdībām norādīt, ko man rakstīt ar savu pildspalvu," teica Ērvings. "Es nevaru atļaut cilvēkiem mani apklusināt. Tas nav veids, kā rakstīt vēsturi."