Eiropas Savienības (ES) valstīm jāpanāk, ka tām, reaģējot uz draudiem drošībai, ir stratēģiska autonomija, piektdien sacīja Francijas aizsardzības ministre Floransa Parlī (titulbildē).
"Kad mēs esam apdraudēti mūsu pašu reģionā, konkrēti dienvidos, mums ir jāspēj reaģēt, pat ja ASV un [NATO] alianse vēlas būt mazāk iesaistītas," Minhenes drošības konferencē sacīja Parlī. "Lai to sasniegtu, mums ir nepieciešama stratēģiska autonomija."
ES valstīm jābūt gatavām reaģēt, "nelūdzot, lai mums palīgā nāk Savienotās Valstis, nelūdzot tām novirzīt savas izlūkošanas, novērošanas un izpētes jaudas vai piegādes transportu no citām misijām," viņa skaidroja.
"Aizmirstiet par ierastajām bažām no to puses, kas saka - vai nu ES, vai NATO. Tas ir kļūdains uzstādījums," sacīja Parlī.
Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena norādīja, ka Eiropas militārās autonomijas veidošana ir savietojama ar NATO stiprināšanu, piebilstot, ka mērķis ir "arī turpmāk būt transatlantiskiem".
"Runa ir par Eiropu, kas var palielināt militāro nozīmi tā, lai tā varētu būt autonomāka un uzņemties lielāku atbildību, arī NATO ietvaros," viņa sacīja.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien pauda piesardzīgu atbalstu ES centieniem aizsardzības jomā, norādot - "ja vien tie tiek īstenoti tā, ka tie nekonkurē ar NATO centieniem, bet tos papildina, tas stiprinās NATO".
"ES viena pati Eiropu nevar aizsargāt," viņš sacīja.
Iepriekš runājot ar žurnālistiem konferences kuluāros, Stoltenbergs norādīja, ka konkrēti "arvien uzstājīgākā Krievija" ir kopīgs izaicinājums NATO un ES.
"Mēs reaģējam proporcionālā, apdomīgā veidā, lai novērstu jaunas bruņojuma sacensības, jaunu Auksto karu," sacīja Stoltenbergs, sakot, ka viņš tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kurš arī piedalās Minhenes konferencē.
"Dialogs vienmēr ir svarīgs, it īpaši ja spriedze, kā tas ir tagad, ir spēcīga," skaidroja Stoltenbergs.
