ES apsver ārējās palīdzības izmantošanu migrantu krīzes risināšanai blokā
Foto: AP/Scanpix

Eiropas Savienības (ES) izpildinstitūcija Eiropas Komisija (EK) šonedēļ ierosinās izmantot līdzekļus, kas parasti ir paredzēti katastrofām ārpus bloka, palīdzības sniegšanai ES valstīm, kuras ietekmējusi migrantu krīze, pirmdienas vakarā paziņoja EK preses sekretāre.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ja šis plāns tiks apstiprināts, tad saskaņā ar to tiks nosūtīti līdzekļi un izveidotas ārkārtas programmas Grieķijā, kur vairāk nekā 7000 cilvēku ir nokļuvuši grūtā stāvoklī, jo citu Balkānu valstu noteikti robežas šķērsošanas ierobežojumi bloķē viņu ceļu uz Ziemeļeiropu.

EK ārkārtas programma parasti ir paredzēta palīdzības sniegšanai trūcīgiem apgabaliem un konflikta zonām Āfrikā un Tuvajos Austrumos, un iecere to izmantot citādi ir signāls, ka ES ir apņēmusies īstenot bezprecedenta risinājumus migrantu krīzes apkarošanai.

"Es varu apstiprināt, ka [Eiropas] Komisija izteiks priekšlikumu sniegt ārkārtas palīdzību Eiropas Savienības robežās," e-pastā ziņu aģentūrai AFP pavēstīja EK preses sekretāre. Viņa piebilda, ka šo plānu trešdien atklās ES humānās palīdzības komisārs Krists Stilianidis.

Saskaņā ar laikraksta "Wall Street Journal" vēstīto Stilianidis paziņos par palīdzības paketi 700 miljonu eiro apmērā trīs gadu laikā, kas galvenokārt paredzēta Grieķijai.

Šis plāns ir tiešs 19. februāra ES samita rezultāts. Šajā samitā ES valstu līderi, Vācijas kancleres Angelas Merkeles mudināti, pieprasīja Eiropas Komisijai nodrošināt "ES spēju iekšēji sniegt humāno palīdzību".

Tas ļautu Eiropas Komisijai balstīties uz pieredzi "sadarbībā ar tādām organizācijām kā [ANO bēgļu lietu aģentūra] UNHCR, lai atbalstītu [ES] valstis, kas saskaras ar lielu skaitu bēgļu un migrantu", samitā sacīja ES valstu līderi.

Grieķija ir galvenais ierašanās punkts milzīgajai cilvēku plūsmai, kas bēg no kara un nabadzības un ierodas Eiropā galvenokārt caur Turciju, un tā ir lielākā šāda veida krīze ES vēsturē.

Grieķijas Migrācijas ministrija svētdien paziņoja, ka Grieķija ir iesniegusi ārkārtas plānu ES, "pieprasot 450 miljonus eiro aprīkojuma un personāla veidā pagaidu nometnēm bēgļiem, kuri, kā gaidāms, būs iesprostoti mūsu valstī".

Vairākas ES valstis, sevišķi tā sauktajā migrācijas Balkānu maršrutā, ir pavēstījušas, ka Grieķija maz dara, lai apsargātu savas robežas un iegrožotu migrantu plūsmu.

Saspīlējums pieauga pirmdien, kad simtiem migrantu mēģināja izlauzties cauri žogam uz robežas, lai no Grieķijas nokļūtu Maķedonijā.

Maķedonijas prezidents Gjorge Ivanovs pirmdien brīdināja, ka migrācijas Balkānu maršruts tiks slēgts, kad Austrija būs ielaidusi šogad plānotos 37,5 tūkstošus patvēruma meklētāju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bēgļi Eiropas Savienība Migrācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form