Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri svētdien neformālās sarunās par ES paplašināšanu Nīčēpingā, Zviedrijā, spēruši soli tuvāk risinājumam attiecībā uz pretrunīgo jautājumu par brīvu darbaspēka pārvietošanos pēc Austrumeiropas valstu uzņemšanas savienībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pašreizējā ES prezidējošā valsts Zviedrija izteikusi cerību, ka līdz savienības galotņu apspriedei jūnijā tai izdosies panākt optimālu kompromisu šajā jautājumā.

Vācijas un Austrijas ārlietu ministri Joška Fišers un Benita Ferero-Valdnere Nīčepingā gan neatkāpās no līdzšinējām prasībām un aicināja noteikt līdz septiņiem gadiem ilgu pārejas posmu, kurā strādniekiem no jaunajām dalībvalstīm nebūtu tiesību strādāt jebkurā citā ES valstī. Abas šīs valstis ir īpaši noraizējušās, ka tās pārplūdinās darba meklētāji no austrumiem, īpaši no Polijas.

Eiropas Komisija izstrādājusi priekšlikumu, kurā ņemtas vērā Austrijas un Vācijas bažas, vienlaikus paredzot iespējas tām ES valstīm, kuras to vēlēsies, pieņemt strādniekus no jaunajām dalībvalstīm jau ātrāk.

Savukārt Spānija, ko atbalsta arī Grieķija un Portugāle, likusi saprast, ka šo komisijas priekšlikumu pieņems vienīgi tad, ja tai arī pēc paplašināšanas netiks liegtas subsīdijas no trūcīgāko reģionu atbalstam paredzētajiem līdzekļiem, kas tad pienāksies arī jaunajām dalībvalstīm.

Spānijas ārlietu ministrs Hoseps Pike paziņojis, ka tuvāko dienu laikā tiksies ar savu vācu kolēģi Fišeru.

Kā Nīčēpingā sacīja Zviedrijas ārlietu ministre Anna Linda, tagad viņa optimistiskāk vērtē iespējas atrisināt dažus no sarežģītākajiem ar paplašināšanu saistītajiem jautājumiem jau Zviedrijas prezidentūras laikā. ES vadību no Zviedrijas 1.jūlijā pārņems Beļģija.

Pēc Lindas vārdiem, Zviedrija gatavojas izvirzīt jaunu priekšlikumu darbaspēka kustības jomā nākamajā ES valstu ārlietu ministru apspriedē, kas 14.maijā paredzēta Briselē.

Linda jau iepriekš bija izteikusies, ka ir svarīgi līdz jūlijam pieņemt lēmumu par to, vai austrumeiropiešiem tiks atļauts meklēt darbu citās ES valstīs, kad ES dalībvalstu skaits tuvākajos desmit gados no 15 pieaugs līdz 27.

Svētdien ES ārlietu ministriem pievienojās arī kolēģi no kandidatvalstīm. Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess sarunā ar aģentūras "Reuters" korespondentu visu Nīčepingā notiekošo vērtēja visai filozofiski: "Tas viss pieder pie spēles. Lielie zēni kaulējas par citu tautu nākotni. Drīz kaulēsimies arī mēs ..."

Tomēr tiklab Ilvess, kā citi kandidātvalstu ministri brīdināja, ka ieilgušo domstarpību dēļ viņu valstīs sabiedrības atbalsts dalībai ES var sarukt.

"Mēs gribētu gūt zināmu priekšstatu, kurp tad mēs virzāmies, lai varētu to pateikt arī savai tautai," sacīja Ilvess.

Svētdien kopīgajās pusdienās ES valstu un kandidātvalstu ministri apmainījās viedokļiem arī par savienības kopējo institucionālo veidolu pēc paplašināšanās.

Vairāki ministri apliecināja atbalstu Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera ierosinātajam federālas Eiropas modelim, kurā Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam būtu lielākas pilnvaras, bet Lielbritānija un Francija pret to iebilda.

Arī Polijas ārlietu ministrs Vladislavs Bartoševskis aicināja piesardzīgāk vērtēt pārlieku ambiciozus Eiropas vienotības projektus, vilkdams paralēles ar komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu, ko pieredzējusi viņa valsts.

"Kanclera priekšlikums balstās uz 19. un 20.gadsimta utopiskajām idejām," sacīja Bartoševskis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form