Eiropas Savienība (ES) neredz iemeslu, kāpēc lai Krievija nevarētu ratificēt robežlīgumus ar Igauniju, otrdien vēsta laikraksts "Postimees".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Mēs nožēlojam Krievijas Federācijas ieņemto nostāju," norādīja amatpersona, kura ir atbildīga par ES ārējām attiecībām.

Amatpersonas, kuras formulē ES ārpolitiku Ministru padomē, noteikušas galvenos nostājas punktus ES ārējās un drošības politikas koordinatoram Havjeram Solanam saistībā ar Krievijas paziņojumiem par robežlīgumiem.

Viens no šiem punktiem nosaka, ka robežlīgumu ratifikācija ir ļoti svarīga, jo tā ir saistīta ar ES ārējo robežu.

Kā uzskata Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Marko Mihkelsons, ES ieņemtā nostāja ir labas ziņas. "Igaunija ir pieņēmusi savu lēmumu, parakstījusi un ratificējusi robežlīgumus ar Krieviju un neizvirza nekādas prasības, un, ja Krievija vēlas apturēt procesu, tas aizskar Eiropas intereses," sacīja Mihkelsons.

Kā ziņots, Krievija pagājušās nedēļas sākumā informēja par procedūru uzsākšanu, lai atbrīvotos no saistībām, kuras izriet no Igaunijas un Krievijas robežlīgumiem.

Krievija šādu rīcību pamatoja ar faktu, ka Igaunijas parlaments līgumu ratifikācijas preambulā iekļāva atzinumus, piemēram, norādi uz padomju okupāciju, kas Krievijai nav pieņemami un nākotnē var radīt teritoriālas un īpašumtiesību pretenzijas pret Krieviju.

Igaunijas Ārlietu ministrija pauda pārsteigumu par Krievijas rīcību un izteica par to nožēlu. "Igaunijas Ārlietu ministrija tomēr cer, ka Krievijas puse, vēlreiz rūpīgi analizējusi Igaunijas likumu par robežlīgumu ratifikāciju, kā arī dokumentus, uz kuriem atsaucas likums, atturēsies no iecerētajiem soļiem uz sāks robežlīgumu ratifikācijas procesu," teikts Igaunijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Igaunijas parlaments Igaunijas un Krievijas robežlīgumus ratificēja ārkārtas sēdē 27.jūnijā. Ratifikācijas likuma preambulā norādīts, ka parlaments, ratificējot robežlīgumus, ņem vērā 1918.gada 24.februārī pasludinātās Igaunijas Republikas tiesisko pēctecību, kā tas norādīts valsts konstitūcijā, kā arī Igaunijas Augstākās padomes 1991.gada 20.augusta lēmumu "Par Igaunijas valstisko neatkarību" un parlamenta 1992.gada 7.oktobra deklarāciju "Par konstitucionālās valsts iekārtas atjaunošanu".

Tādējādi preambulā netika tieši minēta Igaunijas okupācija un aneksija, taču uz to netieši norāda pieminētie tiesiskie akti. Piemēram, 1992.gada 7.oktobra parlamenta deklarācijā norādīts, ka 1940.gadā Igaunija kļuva par Padomju Savienības agresijas upuri un tika nelikumīgi iekļauta PSRS sastāvā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form