ES atgūšanās no Covid-19 krīzes prasīs divus triljonus eiro, lēš eiroparlamentārieši
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Eiropas Parlamentā piektdien pieņemta rezolūcija, prasot papildu esošajām ES daudzgadu budžetam piešķirt divus triljonus eiro, kuri galvenokārt būs jāizmaksā kā dotācijas, vēsta EP Informācijas biroja Latvijā pārstāvis Jānis Krastiņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Rezolūcija tika pieņemta piektdien ar 505 balsīm "par", 119 – "pret" un 69 "atturoties".

Atveseļošanas stratēģijas centrā jābūt Eiropas iedzīvotājiem, uzsver deputāti, piebilstot, ka Parlaments stingri iestāsies par iedzīvotāju interesēm. Plānam jābūt ar spēcīgu sociālo dimensiju, jārisina sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība un jāpievēršas vissmagāk skarto iedzīvotāju vajadzībām.

Parlaments uzstāj, ka jaunā "Atveseļošanas un pārveides fonda" finansējumam jābūt diviem triljoniem eiro, un tas jāfinansē ar ilgtermiņa atveseļošanas pasākumu obligācijām. Līdzekļus jāpiešķir "kā aizdevumus un galvenokārt kā dotācijas un tiešus maksājumus kapitālieguldījumiem".

Viņi mudina Eiropas Komisiju neizmantot "finanšu mahinācijas" un apšaubāmus reizinātājus, lai solītu vērienīgas summas – situācijā, kad uz spēles ir likta iedzīvotāju uzticēšanās Eiropas Savienībai.

"Vērienīgajam atveseļošanās pasākumu kopumam", ko EP deputāti pieprasīja jau savā aprīļa rezolūcijā, ir jābūt pietiekami ilgstošam, lai novērstu "pašreizējās krīzes smago un ilgstošo ietekmi". Tam ir jāpārveido mūsu ekonomika, atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus, jāpalielina "nodarbinātības iespējas un prasmes, lai mazinātu krīzes ietekmi uz darba ņēmējiem, patērētājiem un ģimenēm".

Eiroparlamentārieši aicina investīcijas prioritārā kārtā piešķirt zaļajam kursam un digitalizācijas programmai, kā arī aicina izveidot jaunu atsevišķu Eiropas veselības programmu.

Atveseļošanas plāns ir jāsniedz papildus nākamajam daudzgadu budžetam jeb daudzgadu finanšu shēmai (DFS), nekaitējot pašreizējām un gaidāmajām ES programmām, uzsver deputāti. Viņi arī uzstāj, ka DFS ir jāpalielina, un uzsver, ka Parlaments izmantos savas veto tiesības, ja EP prasības netiks izpildītas.

Atveseļošanās līdzekļi būtu jānovirza programmām ES budžeta ietvaros, lai garantētu demokrātisko uzraudzību un Parlamenta līdzdalību. Viņi prasa, lai Parlaments tiktu iesaistīts "atveseļošanas fonda izveidē, pieņemšanā un īstenošanā" un brīdina Komisiju "nemēģināt izstrādāt Eiropas atveseļošanas stratēģiju, kas neatbilstu Kopienas metodei un paredzētu izmantot starpvaldību līdzekļus".

Turklāt EP deputāti atkārtoti aicina noteikt jaunus "pašu resursu" (ES ieņēmumu) avotus, lai DFS un Atveseļošanas un pārveides fonda vajadzībām nebūtu jāpalielina dalībvalstu tiešās iemaksas ES budžetā. Tā kā ES ieņēmumu griesti ir izteikti nacionālajā kopienākumā (NKI), kas, domājams, recesijas dēļ ievērojami samazināsies, deputāti arī aicina "nekavējoties un pastāvīgi palielināt pašu resursu" griestus.

Gaidāms, ka Eiropas Komisija 27. maijā iesniegs priekšlikumu par pārskatīto DFS un Atveseļošanas fondu, lai ņemtu vērā veselības krīzi un tās sekas.

Pašreizējā ES daudzgadu budžeta darbība beidzas 2020. gada 31. decembrī, tāpēc ES ir vajadzīgs jauns budžeta plāns nākamajiem septiņiem gadiem. Eiropas Komisija 2018. gada maijā iesniedza savu sākotnējo plānu nākamajai DFS laikposmam no 2021. – 2027.gadam. Eiropas Parlaments pieņēma savu nostāju 2018. gada novembrī un atkārtoti apstiprināja to 2019. gada oktobrī.

ES dalībvalstis par savu nostāju vēl nav vienojušās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Parlaments Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form