Ungārijas un Polijas lēmums uzlikt veto Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes radījis šķelšanos Višegradas valstu grupā, ziņo portāls "Euractive".
Polija un Ungārija iebilda pret plāniem saistīt ES līdzekļu piešķiršanu ar likuma varas ievērošanu.
Čehijas ārlietu ministrs Tomass Petrīčeks uzsvēra, ka šī situācija parāda, ka ne vienmēr grupas četras valstis būs vienisprātis. Ministrs uzskata, ka ES nenozīmē tikai sadarbību starp tās dalībvalstīm, bet tās ir arī vērtības, tajā skaitā likuma vara. Pēc Petrīčeka domām, visu valstu, tostarp arī Ungārijas un Polijas, kopīgās interesēs ir pēc iespējas ātrāk īstenot atlabšanas fondu un daudzgadu budžetu.
No Polijas un Ungārijas atšķirīgu pozīciju ieņem arī Slovākija. Slovākijas ārlietu un Eiropas lietu ministrs Ivans Korčoks paziņojis, ka vērsīsies pie kolēģiem Polijā un Ungārijā ar mudinājumu nebloķēt ES ilgtermiņa budžetu un atveseļošanās plānu, ziņo ministrija. “Varšavas un Budapeštas veto nenozīmē sarunas beigas, bet vienošanās panākšanas termiņš tuvojas. Pilnīgu atteikšanos no likuma varas principa attiecībā uz ES līdzekļu piesaisti es neuzskatu par reālistisku, ” piebilda Korčoks.
