Eiropas Savienība (ES) un Austrijas, Ungārijas, Rumānijas, Bulgārijas un Turcijas enerģētikas ministri pirmdien vienojās par atbalstu cauruļvada būves projektam, kas dotu iespēju Eiropai mazināt atkarību no Krievijas dabasgāzes.
Kopējā deklarācijā un ES enerģētikas komisāra Andra Piebalga klātbūtnē ministri vienojās būvēt 3300 kilometru garo "Nabucco" gāzes vadu, kas no 2015.gada nodrošinātu aptuveni 30 miljardu kubikmetru Irānas gāzes piegādi Centrāleiropai.

Piecas kompānijas - Turcijas "Botas", Bulgārijas "Bulgargaz", Rumānijas "Transgaz", Ungārijas MOL un Austrijas OMV - izveidojušas kopīgu uzņēmumu "Nabucco Gas Pipeline International", kas veiks gāzes piegādes no Irānas gāzes atradnēm Kaspijas jūrā uz Centrāleiropu un Rietumeiropu.

Cauruļvada būves izmaksas tiek lēstas 4,6 miljardu eiro (3,23 miljardu latu) apjomā.

Pēc Eiropas Komisijas (EK) prognozēm, Kaspijas jūras reģions no 2025.gada varētu nodrošināt 10%-15% ES nepieciešamās dabasgāzes.

Paredzams, ka galīgais lēmums par cauruļvada būvi tiks pieņemts 2007.gadā un tā būve varētu būt pabeigta 2011.gadā.

Pašlaik ES aptuveni 25% tai nepieciešamās dabasgāzes saņem no Krievijas un lielākā daļa no apjoma tiek transportēta caur Ukrainas teritoriju. Problēmas Krievijas gāzes piegādēs izgaismojās šā gada sākumā, kad, Krievijai un Ukrainai nespējot vienoties par dabasgāzes cenām, Krievija 1.janvārī pārtrauca gāzes piegādes Ukrainai, saglabājot tikai tranzītā caur šo valsti transportējamās gāzes piegādes.

Lai gan gāzes tranzīts formāli saglabāts, par gāzes piegāžu samazināšanos no Krievijas gada sākumā ziņoja tādas valstis kā Polija, Horvātija, Slovākija, Ungārija, Serbija un Melnkalne, Bosnija un Hercegovina, Francija, Vācija, Austrija un Itālija.

Janvāra beigās līdz ar lielā sala iestāšanos vairākas Eiropas valstis vēlreiz piedzīvoja gāzes piegāžu samazināšanos no Krievijas. "Gazprom" šādu situāciju skaidroja ar gāzes zudumiem Ukrainā, kura aukstajā laikā patērē vairāk gāzes, nekā paredzēts līgumos.

Aprīļa beigās "Gazprom" brīdināja, ka var aktivizēt gāzes eksportu uz citiem tirgiem ārpus Eiropas Savienības.

Pēc Austrijas naftas un gāzes kompānijas OMV gāzes direktora Oto Muzileka vārdiem, Eiropas pieprasījums pēc gāzes nākamo gadu laikā ievērojami pieaugs un Krievija viena pati nespēs nodrošināt pieaugumu. Tādēļ svarīgi nodrošināt pieeju Irānas dabasgāzes krājumiem, kas ir otrie lielākie pasaulē.

Dabasgāzes pieaugošo nozīmi ES enerģētikā apstiprinājis arī auditorkompānijas "Ernst & Young" nesenais pētījums, kurā secināts, ka gāzes īpatsvars piecu lielāko ES valstu elektroenerģijas ražošanā nākamo 15-25 gadu laikā arvien palielināsies. No gāzes ražotās elektroenerģijas īpatsvars kopējā elektrības ražošanas jaudā Lielbritānijā 2020.gadā sasniegs 40%, salīdzinot ar pašreizējiem 25%, Vācijā pieaugums būs no 17% līdz 25%, bet Itālijā - no 27% līdz 45%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!