"Ja šādi notikumi būtu notikuši, tie skaidri būtu pretrunā ar ES ieslodzījumu vērtībām un noteikumiem. Šāds nopietns pārkāpums, ja tiktu pierādīts, var novest pie nopietnām politiskām sankcijām pret attiecīgo ES dalībvalsti," norādīja Fratīni.
ES likumdevēji aicinājuši Fratīni uzsākt formālu un dziļu izmeklēšanu šajās apsūdzībās, bet viņš paziņoja, ka Eiropas Komisijai (EK) nav pilnvaru šādas izmeklēšanas uzsākšanai.
Izmeklēšanu par iespējamiem CIP cietumiem Eiropā ir uzsākusi Eiropas padome, kas ir kontinenta augstākā cilvēktiesību uzraudzības organizācija.
Avīze "The Washington Post" pagājušajā trešdienā rakstīja, ka pirms gandrīz četriem gadiem pēc 11.septembra uzbrukumiem CIP esot izveidojusi slepenu cietumu sistēmu. Tajā bijuši objekti astoņās valstīs, arī Afganistānā, Taizemē un Austrumeiropas valstīs, raksta avīze, atsaucoties uz vārdā neminētām ASV un citu valstu amatpersonām.
Šī informācija izraisīja ASV un citur pasaulē jaunas bažas par to cilvēku likteni, kas aizturēti Vašingtonas pasludinātajā karā pret terorismu. Laikraksts nenosauc šīs Austrumeiropas valstis pēc ASV amatpersonu lūguma, jo tās baidās, ka teroristi var vērsties pret šīm valstīm.
Tajā pašā laikā nevalstiskā organizācija "Human Rights Watch" paziņoja, ka gūstekņu turēšanai vispiemērotākās ir Polija un Rumānija. ASV administrācija nav nedz noliegusi, nedz apstiprinājusi minēto laikraksta informāciju.
Tajā pašā laikā virkne Austrumeiropas valstu, arī Polija un Rumānija noliedza, ka to teritorijā atrastos kādi slepeni ASV cietumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
