27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis otrdien pirms samita vienojušās par apdomīgu pieeju sešām Rietumbalkānu valstīm, kas cer pievienoties blokam.
Taču konkrētus datumus ES nemin, un pacietība reģionā sāk sarukt, ņemot vērā, ka par Rietumbalkānu iespējamo pievienošanos ES pirmo reizi tika runāts jau pirms gandrīz 20 gadiem.
Tajā pašā laikā kopīgā paziņojumā, ko plānots publiskot trešdien ES un Rietumbalkānu līderu tikšanās laikā Slovēnijā, tiks uzsvērta nepieciešamība esošajām ES valstīm koncentrēties uz ES attīstību pašreizējā sastāvā un vajadzību kandidātvalstīm īstenot reformas.
Diplomāti ziņu aģentūrai DPA izteikušies, ka prasība par reformām paver iespējas Francijai, kas ļoti piesardzīgi izturas pret ES paplašināšanu, turpināt bloķēt paplašināšanās procesu.
Slovēnija, kas pašreiz ir ES prezidējošā valsts, centās panākt, lai ES kopīgā paziņojumā par mērķi tiek izvirzīts 2030.gads, bet nesekmīgi, ziņo DPA avoti.
Albānija, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Bosnija un Hercegovina, Kosova un Melnkalne labprāt pievienotos pārtikušajam blokam, jo dalība ES nodrošinātu tām piekļuvi vienotajam tirgum un pārvietošanās brīvību, taču nevienai valstij nav skaidra grafika, kad tas varētu notikt.
Tādas valstis kā Vācija un Austrija baidās, ka nespēja izpildīt ES solījumus par paplašināšanos var iegrūst Rietumbalkānu valstis citu starptautisko spēlētāju rokās. Piemēram, Krievija un Ķīna iegulda lielus līdzekļus šajā reģionā.