Pirms pirmdien paredzētās Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksmes starp dalībvalstīm nav vienprātības par to, kā pārliecināt Baltkrieviju un tās autoritāro prezidentu Aleksandru Lukašenko atgriezties pie demokrātijas un netuvināties Maskavai.

Ministru sanāksmei sagatavotajā dokumenta projektā atzinīgi novērtēti "zināmi pozitīvi soļi", kurus spērusi Minska un tās līderis, tostarp sadarbība ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) vēlēšanu likumdošanas jomā.

Tomēr paziņojumā vienlaikus nosodīti Baltkrievijā pieļautie nesenie cilvēktiesību pārkāpumi.

Domstarpībām par attieksmi pret Minsku ir gan taktisks, gan politisks raksturs, atzīst Eiropas diplomāti.

"Ja kāds no šiem režīmiem izdara kaut ko sliktu, daži cilvēki Eiropas Savienībā saka: "Nu, tas nozīmē, ka mums vēl aktīvām jācenšas viņus pārliecināt," bet citi cilvēki saka: "Manuprāt, mums jābūt stingrākiem"," izteicās viens no diplomātiem.

Vissteidzamākais jautājums saistībā ar Baltkrieviju, kas ministriem būs jārisina, kad pirmdien viņi tiksies Briselē, ir Lukašenko un vēl 35 Minskas režīma amatpersonām noteiktie ceļošanas ierobežojumi.

Pagājušajā gadā visas 27 ES dalībvalstis vienojās par vīzu izsniegšanas aizlieguma apturēšanu uz sešiem mēnešiem.

Lai gan neviena no dalībvalstīm neiebilst pret šī moratorija pagarināšanu vēl uz sešiem mēnešiem, domstarpības saglabājas jautājumā par ilgtermiņa attiecībām ar Baltkrieviju.

Dažas dalībvalstis vēlētos arī turpmāk saglabāt iespējamo sankciju draudu kā instrumentu attiecībās ar Minsku, kamēr citas dotu priekšroku to pilnīgai atvelšanai pēc sešiem mēnešiem, ja tiks konstatēti uzlabojumi cilvēktiesību situācijā un īstenotas demokrātiskas reformas.

Šis jautājums kļuvis īpaši aktuāls, jo ES jāizlemj, vai uzaicināt Lukašenko uz bloka samitu, kas plānots 7. maijā Prāgā un kura mērķis ir uzsākt tā saukto Austrumu partnerību. Paredzēts, ka bez ES līderiem galotņu sanāksmē piedalīsies arī piecu bijušās PSRS valstu vadītāji.

Atšķirībā no Ukrainas un Gruzijas, kuras noteikti tiks uzaicinātas piedalīties Prāgas samitā, Baltkrievija joprojām saglabājusi ciešas attiecības ar Krieviju.

"Lai ko jūs šobrīd domātu par režīmu, Baltkrievija ir tiešs Eiropas Savienības kaimiņš, un tā ir valsts, kas skaidri redz, ka, no vienas puses, to pievelk ES, bet no otras - Krievija," norādīja viens no diplomātiem.

Viņš piebilda, ka gadījumā, ja pirmdienas ministru sanāksmē netiks panākta vienošanās par sankcijām, tās automātiski tiks atsāktas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!