Pēc nedēļām ilgām intensīvām sarunām Berlīnei izdevies mazināt dalībvalstu domstarpības daudzos jautājumos, tomēr tieši vēl neatrisinātās un politiski nepatīkamās problēmas ir tās, kas var torpedēt centienus izkļūt no līdzšinējā institucionālo reformu strupceļa.
Amatpersonas gan Briselē, gan Berlīnē norāda, ka galotņu sanāksmes likmes ir augstas.
Jauns līgums, kas atspoguļotu realitātes pēc ES paplašināšanās, vairotu ES reputāciju gan starptautiskās sabiedrības, gan pašas savienības pilsoņu acīs, uzskata Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Reformas nepieciešamas arī, lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu un nostiprinātu dalībvalstu sadarbību tādās jomās kā imigrācija, enerģētika un terorisma apkarošanu, norāda Barrozu.
Tomēr pat vienkāršota līguma teksta saskaņošana visas ES mērogā var izrādīties ārkārtīgi sarežģīts uzdevums.
Būtiskākais šķērslis vienošanās ceļā ir Polijas prasība pārskatīt piedāvāto balsošanas sistēmu Eiropas Padomē. Lai gan atbalstu Varšavas prasībai paudusi tikai Čehija, Polijas izteiktie draudi izmantot savas veto tiesības var novest pie samita izgāšanās.
Prāga gan trešdien paziņoja, ka, lai gan atbalsta Varšavu, tā pati negatavojas vienošanos bloķēt, jo balsošanas sistēma Čehijai nav eksistenciāli svarīgs jautājums.
Arī Polija, izskanot visai neslēptiem brīdinājumiem par iespējamo nonākšanu izolācijā un pat zināma ES finansējuma zaudēšanu, pēdējā brīdī ļāva noprast, ka būtu gatava kompromisam, taču no premjerministra Jaroslava Kačiņska teiktā nebija saprotams, ko Varšava saprot ar kompromisu.
Tajā pašā laikā Lielbritānija kategoriski iebilst pret ieceri izveidot ES ārlietu ministra posteni un bloka diplomātisko dienestu, kā arī noraida iespēju līgumā iekļaut tiesiski saistošas normas, kas noteiktu tā sauktās pamattiesības.
Londona vēlas saglabāt arī dalībvalstu veto tiesības tādās jomās kā tieslietas un iekšlietas, norādot, ka izskanējušās reformu ieceres apdraud dalībvalstu suverenitāti.
Savukārt Nīderlande vēlas, lai jaunajā līgumā tiktu iekļauti stigrāki kritēriji dalībai ES.
Avoti vēsta, ka Vācija, piekāpjoties Lielbritānijas prasībām, izdarījusi dažus grozījumus līderu sanāksmes komunikē projektā, izslēdzot norādi uz ārlietu ministra amatu un paredzot atsevišķām dalībvalstīm tiesības atteikties no dziļākas sadarbības iekšlietu jautājumos.
Tomēr projekts joprojām paredzot cilvēktiesību sadaļu padarīt par tiesiski saistošu visām dalībvalstīm, lai gan saturot arī atsauci, ka tas nenozīmējot iejaukšanos nacionālās tiesu sistēmas darbībā.
No jaunā līguma teksta paredzēts izslēgt arī atsauci uz ES simboliem - karogu, himnu un "Eiropas dienu", kas tiek uztverti kā instrumenti, lai blokam piešķirtu "supervalsts" statusu.
Lai gan līderi apņēmušies pielikt lielas pūles vienošanās panākšanai un nenoliedz pat iespēju, ka samits paredzēto divu dienu vietā varētu ilgt visas trīs, ES amatpersonas atzīst, ka veiksmīgs iznākums nav garantēts.
Latviju ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē pārstāvēs Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP). Arī Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks iepriekš norādījis, ka iespējas sanāksmes laikā panākt vienošanos par ES konstitucionālo līgumu viņš vērtē kā 50:50. Tomēr ministrs uzskata, ka kavēšanās ir bijusi pārāk ilga un šonedēļ būtu nepieciešams rast kompromisu starp ES dalībvalstīm.
Arī aģentūras LETA iepriekš aptaujātie eksperti atzina, ka iespēja gaidāmajā sanāksmē panākt vienošanos ir neliela. Tam, pēc ekspertu domām, traucējot ne tikai atšķirīgās ES dalībvalstu intereses, bet arī Polijas "kaujinieciskais noskaņojums".
Ja vienošanās tomēr tiks panākta, teksta detaļas paredzēts noslīpēt atsevišķās sarunās, kurām vajadzētu noslēgties līdz šī gada beigām, kas ļautu jauno līgumu visām dalībvalstīm ratificēt līdz 2009.gadam, kad gaidāmas nākamās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas.
Kā ziņots, Latvija varētu piekrist klasiskajai ES līgumu grozīšanas metodei, ja tiek saglabāti būtiski elementi - ES vienotas juridiskas personas izveide un atteikšanās no pīlāru sistēmas. Latvija atbalsta ES konstitucionālā līguma nosaukumu maiņu, jo pamattiesību harta būs juridiski saistoša neatkarīgi no formas, kā tā tiks nodrošināta.
Latvijas skatījumā konstitucionālā līguma nākotnes risinājums nepieciešams, ne tikai lai atrisinātu ieilgušo ES līgumtiesiskās bāzes reformu, bet arī lai ES spētu atbildēt uz globālajiem izaicinājumiem un nezaudētu tēlu gan ES iekšienē, gan attiecībās ar stratēģiskajiem partneriem.
Latvijai ir būtiski, lai gaidāmajā ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē piedāvātais risinājums nemainītu konstitucionālajā līgumā panākto līdzsvaru un kompromisu par institucionālajiem jautājumiem, tādējādi nemainot Latvijas dalības ES nosacījumus.