Pašlaik ES prezidējošās valsts Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī tā arī neizdevās jau pirmajā samita dienā panākt galīgo vienošanos par CO2 izmešu samazināšanu.
Eiropas līderiem Briseles samita laikā jāvienojas par ambiciozās ES klimata un enerģētikas tiesību aktu pakete pieņemšanu. Tā paredz CO2 emisiju apjomu ar 2020. gadu samazināt par 20%, kā arī noteikt, ka līdz 2020. gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvaram Eiropā jāsasniedz 20% no kopējā izmantotās enerģijas apjoma.
Vienošanās pieņemšanu bremzē opozīcija no vairāku dalībvalstu puses, tostarp arī Latvijas. Aktīvākie iebildumi izskanējuši no Vācijas, Itālijas un Polijas līderiem, kuri bažījas par negatīvo ietekmi, kādu uz valstu rūpniecību atstās radikāla emisiju samazināšana.
Savukārt Latvija kopā ar vairākām citām jaunajām dalībvalstīm iebilst pret ierosinājumu par CO2 samazinājuma atskaites punktu izvēlēties 2005. gadu. Jaunās dalībvalstis uzsver, ka netiek ņemts vērā būtiskais emisiju apjoma samazinājums, kādu šīs valstis panāca jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad to rūpniecība no sociālistiskās plānveida ekonomikas pārgāja uz tirgus ekonomiku.
Francija ES klimata un enerģētikas likumdošanas paketes pieņemšanu izvirzījusi par vienu no savas prezidentūras būtiskākajiem uzdevumiem. Tādēļ Sarkozī 11. decembra vakarā pēc kopējām ES līderu diskusijām uzsāka divpusējas sarunas ar katru neapmierināto dalībvalsti.
Samitā akreditēto franču žurnālistu rīcībā esošā informācija 11. decembra vakarā liecināja, ka divpusējās sarunas aizritējušas sekmīgi. Saskaņā ar neoficiālu informāciju, vismaz Polija un Itālija esot jau gatavas atsaukt savu veto un atbalstīt klimata un enerģētikas likumu paketi. Paredzams, ka galīgais lēmums tiks pieņems samita otrajā dienā - 12. decembrī.