"Kas ko darīs, kur un kad?" ir jautājumi, uz kuriem jāatrod atbildes, norādīja Mišels, aicinot uz efektīvāku ES sniegtās palīdzības koordinēšanu.
Kā piemēru, kas radījis nevajadzīgus nacionālo valdību izdevumus, komisārs minēja aptuveni 800 dažādās globālo donoru misijas, kas pagājušā gada laikā apmeklējušas Tanzāniju.
Tāpēc kopīgas ES procedūras attīstības palīdzības piešķiršanai atvieglotu saņēmējiem sadarbību ar donorvalstīm, kurām ir dažāda likumdošana, kā arī veicinātu labāku un ātrāku naudas absorbēšanu.
Mišels uzsvēra, ka iecere nenozīmē ES dalībvalstu tiesību ierobežošanu palīdzības sniegšanā.
"Tomēr ES kā lielam donoram nepieciešams kļūt redzamākai un uzticamākai," teica komisārs, piebilstot, ka to iespējams sasniegt vienīgi ar rīcības harmonizāciju. "Mēs tikai vēlamies nodrošināt, lai nebūtu dublēšanās, un samazināt administrēšanu."
Pagājušajā gadā ES attīstības palīdzības ietvaros tērēja 36 miljardus eiro (25,3 miljardus latu), tādējādi kļūstot par lielāko pasaules donoru.
Tomēr ES vēlas vēl vairāk palielināt sniegtās palīdzības apjomu, līdz 2010.gadam to paaugstinot vēl par 20 miljardiem, no kuriem vairāk nekā pusē tiks piešķirti Āfrikai, kurai ES atvēlējusi prioritātes lomu.