ES: Medžlisa aizliegšana ir brutāls uzbrukums Krimas tatāru tiesībām
Foto: AP/Scanpix

Krievijas okupētās un anektētās Krimas tiesas lēmums aizliegt Krimas tatāru pārstāvības institūcijas Medžlisa darbību ir brutāls uzbrukums Krimas tatāru tiesībām, teikts Eiropas Savienības (ES) ārlietu dienesta izplatītā paziņojumā, par kuru vēsta Ukrainas ziņu aģentūra UNIAN.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Tā sauktās Krimas Augstākās tiesas lēmums aizliegt Krimas tatāru pašpārvaldes institūcijas Medžlisa darbību, nosaucot to par "ekstrēmistisku organizāciju", ir brutāls uzbrukums Krimas tatāru tiesībām kopumā," teikts paziņojumā.

Tajā pausta pārliecība, ka šis aizliegums parāda "ļoti negatīvu situācijas eskalāciju cilvēktiesību jomā [Krimas] pussalā no brīža, kad to 2014. gadā nelikumīgi anektēja Krievijas Federācija, tostarp saistībā ar [nacionālām] minoritātēm piederošu personu vajāšanu".

"Ir nekavējoties jānodrošina pilnīga atbilstība starptautiskiem standartiem cilvēktiesību jomā un citām saistībām starptautisko tiesību ziņā, konkrēti gadījumā, kas skar Krimas tatāru kopienu," uzsvēra ES ārlietu dienests.

Jau vēstīts, ka Krievijas Federācijas starptautiski neatzītā subjekta Krimas republikas Augstākā tiesa otrdien atzina Krimas tatāru pārstāvniecības institūciju Medžlisu par ekstrēmistisku organizāciju un nolēma aizliegt tā darbību Krievijas teritorijā.

"Atzīt sabiedrisko apvienību Krimas tatāru tautas Medžlisu par ekstrēmistisku organizāciju un aizliegt tā darbību," sacīts tiesas spriedumā, līdz ar to apmierinot Krimas republikas prokurores Natālijas Poklonskas prasību.

Pēc tā pasludināšanas Medžlisa priekšsēdētāja vietnieks Narimans Dželals pie tiesas ēkas Simferopolē žurnālistiem teica, ka spriedums tiks pārsūdzēts, un nepieciešamības gadījumā Medžlisa pārstāvji vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs, kuram ir aizliegts iebraukt Krievijā, devis rīkojumu Medžlisam Krievijas okupētajā Krimā strādāt "ārkārtas režīmā", kā arī pārcelt Medžlisa galveno biroju no Simferopoles (Krimas tatāru nosaukums - Akmesdžita) uz Kijevu, ziņoja aģentūra UNIAN.

Jau ziņots, ka Krimas republikas prokurore Natālija Poklonska 13. aprīlī apturēja Medžlisa darbību, pamatojot savu lēmumu ar Krievijas likumu "Par pretdarbību ekstrēmistiskai darbībai".

Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu 2014. gada martā, izraisot plašu nosodījumu un Rietumvalstu sankciju noteikšanu pret Krieviju.

Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18. gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944. gada 18. maijā aptuveni 200 tūkstošus Krimas tatāru lopu vagonos izsūtīja uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistiskās Vācijas okupācijas varu.

Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967. gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.

Apvienoto Nāciju Organizācija un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievijas veiktās Krimas aneksijas.

Krimas tatāri ir apmēram 12 % no pussalas iedzīvotājiem.

Medžlisa priekšsēdētājam Refatam Čubarovam, kurš ir arī bijušais Latvijas atmodas aktīvists, ir aizliegts iebraukt Krievijā, un līdz ar to viņš nevar ierasties Krimā. Medžlisa sēdes notiek Ukrainā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievija Krima Krimas tatāri
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form