Eiropas Savienība (ES) otrdien piešķīrusi papildus piecus miljonus eiro palīdzībai Venecuēlas iedzīvotājiem.

Venecuēla ir ieslīgusi dziļā ekonomiskā krīzē, hiperinflāciju nav izdevies apturēt un iedzīvotājiem hroniski trūkst pārtikas un medikamentu.

Daudzi krīzē vaino prezidentu Nikolasu Maduro, kā arī naftas cenu krišanos.

Prezidenta vēlēšanās maijā Maduro tika pārvēlēts valsts vadītāja amatā, taču plaši tiek uzskatīts, ka vēlēšanas nebija demokrātiskas.

Venecuēlas opozīcijas kontrolētās Nacionālās sapulces spīkers Huans Gvaido 23. janvārī pasludināja sevi par Venecuēlas pagaidu prezidentu, tā mēģinot gāzt Maduro. Tūlīt pēc tam vairākas valstis - arī ASV, Kolumbija, Argentīna, Brazīlija, Čīle un Kanāda - atzina Gvaido par likumīgo Venecuēlas prezidentu.

"Mēs palielinām ārkārtas palīdzību visvārīgākajiem, kuriem trūkst pieejas pārtikai, medikamentiem un pamata pakalpojumiem un kuri bijuši spiesti pamest savas mājas," paziņoja ES humānās palīdzības un krīžu kontroles komisārs Krists Stiljanids, piebilstot, ka ES palīdzēs arī tiem cilvēkiem, kas pametuši Venecuēlu.

Eiropas Komisija (EK) pērn atvēlēja 34 miljonus eiro humānajai palīdzībai Venecuēlai.

Vairāk nekā miljons venecuēliešu ir devušies uz kaimiņvalsti Kolumbiju, bet citi meklējuši patvērumu Peru, Ekvadorā un citās valstīs šajā reģionā. EK norādīja, ka tā ir lielākā migrācija, kāda jebkad piedzīvota Latīņamerikā.

ES finansējums tiek izmantots, lai nodrošinātu veselības aprūpi, piekļuvi dzeramajam ūdenim, uzlabotu sanitāros apstākļus un iespējas bērniem iegūt izglītību, kā arī pajumtes un pārtikas sagādei, liecina EK sniegtā informācija.

EK arī plāno atvērt palīdzības biroju Karakasā.

ES nav atzinusi Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentu, bet ir aicinājusi sarīkot Venecuēlā brīvas, caurspīdīgas un uzticamas vēlēšanas un izveidojusi kontaktgrupu, kuras mērķis ir palīdzēt rast risinājumu Venecuēlas krīzei.