ES ārlietu ministri tiekoties Briselē arī nolēma par ekonomiskā spiediena pret Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu palielināšanu, apturot finansējuma no Eiropas Investīciju bankas (EIB) piešķiršanu.
Jaunās sankcijas, kas spēkā stāsies otrdien, nozīmē, ka kopumā ES Sīrijā noteikusi sankcijas pret 74 privātpersonām un 19 juridiskām personām.
ES līderi pagājušajā mēnesī brīdināja par jaunu sankciju noteikšanu pret Sīriju, ja netiks apturēta vardarbība, kas nemieros Sīrijā kopš to sākuma marta vidū prasījusi vairāk nekā 3500 cilvēku dzīvības. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) augstā cilvēktiesību komisāra biroja aprēķini liecina, ka oktobra vidū bojāgājušo skaits nemieros Sīrijā bija sasniedzis 3000, septembra vidū tas bija sasniedzis 2600, bet augustā - 2200.
ES ārlietu ministri apsveica Arābu līgas sestdien pieņemto lēmumu par Sīrijas dalības organizācijā pagaidu pārtraukšanu, kas spēkā stāsies trešdien, kā arī ekonomisko un politisko sankciju noteikšanu un aicinājumu organizācijas 21 dalībvalstij atsaukt savu vēstnieku no Damaskas.
ES ārējās un drošības politikas augstā komisāre Ketrīna Eštone norādīja, ka cieši sadarbojas ar Arābu līgas līderiem, lai vienotos par kopīgu pozīciju.
Lai gan par vienu no Muammara Kadafi režīma gāšanas stūrakmeņiem tiek uzskatīta NATO militārā misija Lībijā, ES līderi norāda, ka Sīrijā ir cita, daudz sarežģītāka situācija, tādēļ militāra misija pagaidām nav iespējama, kā arī šādai misijai nav saņemts ANO Drošības padomes mandāts. Arī Arābu līga neaicina starptautiskos spēkus iesaistīties.
Sīrijas valdība pirmdien pauda pārliecību, ka Krievija un Ķīna turpinās izmantot savas veto tiesības ANO Drošības padomē, lai novērstu militāras operācijas sākšanu Sīrijā.
Sīrija nemieros vaino bruņotus grupējumus un apgalvo, ka tajos nogalināti 1200 drošības spēku locekļi.
ES jau iepriekš liedza dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem sadarboties ar "Commercial Bank of Syria", kas ir lielākā valstij piederošā komercbanka, kā arī galveno mobilo sakaru operatoru un lielāko privātkompāniju "Cham Holding".
Septembra sākumā ES noteica embargo naftas importam no Sīrijas, ļaujot vien līdz 15.novembrim turpināt importēt naftu tām ES valstu kompānijām, kurām jau bija noslēgti līgumi par naftas iepirkšanu no Sīrijas pirms embargo stāšanās spēkā 3.septembrī.
ES līdz šim iepirka 95% no Sīrijas eksportētās jēlnaftas, un samaksa par to veidoja trešdaļu no Sīrijas valdošā režīma ārzemju valūtas ieņēmumiem. No Sīrijas importētā nafta veidoja 1,5% no ES naftas importa.
ES ir arī noteikusi sankcijas pret Sīrijas amatpersonām, kuras tā vaino represijās, aizliedzot tām iebraukt ES teritorijā un iesaldējot to īpašumus, kā arī vairākām kompānijām, kuras dod ieņēmumus valdošajam režīmam, liedzot veikt uzņēmējdarbību ES un sadarboties ar ES reģistrētiem uzņēmumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
