Van Rompejs, uzstājoties Briselē Eiropas analītiskā institūta sēdē, pauda pārliecību, ka vārds "eirozona" skan kā kaut kāda industriāla zona, "kaut kas no perifērijas". "Es piedāvāju citu nosaukumu – Eirolenda," paziņoja prezidents.
Vienlaikus viņš aicināja ES pilsoņus pārvarēt sevī pesimismu par pašreizējo ES stāvokli, jo "vilšanās un pesimisms grauj apņēmību rīkoties".
"Mums jābūt konkrētākiem par to, kas šobrīd ir ES ekonomiskā valūtas savienība. Manuprāt, tā ir Eirolenda, jo vienotas valūtas esamība ir vienotas valsts pazīme, vismaz, monetārajā izpratnē," skaidroja van Rompejs.
Pašlaik eirozonā ir 17 ES dalībvalstis, kuras pēc noteiktu kritēriju izpildīšanas ir pieņēmušas eiro kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli savas valsts teritorijā. Eiro zona tika izveidota 1999. gadā un tajā šobrīd ietilpst Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija.
Par eirozonas monetāro politiku atbildīga ir Eiropas Centrālā banka, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir uzturēt cenu stabilitāti, lai inflācija neradītu riskus, kas varētu novest pie eiro pirktspējas krituma.
Šogad pavasarī eirozonā bija augstākā gada inflācija pēdējo 2,5 gadu jeb 30 mēnešu laikā. Vidēji 17 Eirozonas valstīs inflācijas līmenis aprīlī bija 2,8%, kamēr martā - 2,7%. Eiropas Centrālā Banka norādījusi, ka aprīlis bija jau piektais mēnesis pēc kārtas, kad Eirozonā gada inflācija bija virs 2%. Pērn aprīlī tā bija 1,6%.