Budapešta izpelnījusies plašu kritiku gan par pagājušajā nedēļā pieņemto jauno mediju likumu, gan par valdības ekonomisko politiku un citiem jautājumiem.
Tikmēr Brisele cenšas izkļūt no parādu krīzes eirozonā, rast risinājumu čigānu integrācijas problēmai un ieslīgusi smagās pārrunās par bloka ilgtermiņa budžetu.
Kā Budapeštas prezidentūras uzdevumu raksturojusi Berlīne, Ungārijai "būs īpaša atbildība par visas savienības kopējo tēlu pasaulē".
Pašreizējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans amatā stājās aprīlī pēc vēlēšanām, kurās viņa pārstāvētā partija "Fidesz" izcīnīja divu trešdaļu vairākumu parlamentā. Tas savukārt viņam sniedza iespēju grozīt likumus un pat konstitūciju.
47 gadus vecais politiķis drīz vien gandrīz visos svarīgākajos amatos, arī prezidenta postenī, iecēla savus sabiedrotos.
Valdības vadītājs ir turējis doto solījumu samazināt nodokļus, tādējādi nācies meklēt citus veidus budžeta deficīta mazināšanai.
Ungārijas valdība apņēmusies samazināt valsts budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2011.gadam, kā to pieprasījusi Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apmaiņā pret aizdevuma piešķiršanu. Lai sasniegtu šo mērķi, valdība ieviesusi vairākus īpašus krīzes nodokļus finanšu, telekomunikāciju, enerģētikas un mazumtirdzniecības sektoriem. ES un SVF gan uzskata, ka šie pasākumi domāti īstermiņam.
Tomēr visasāko kritiku izpelnījies jauno mediju likums, kas raisījis bažas par Ungārijas spējām uzņemties ES prezidētājvalsts pienākumus uz sešiem mēnešiem.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) uzskata, ka likums apdraud preses brīvību, jo var tikt izmantots kritiķu apklusināšanai un politisko debašu apslāpēšanai. Jaunajai normai nopēlumu paudis arī Eiropas Parlaments (ES) un vairākas bloka dalībvalstis, tostarp Vācija.
Tomēr vissarežģītākie Ungārijas prezidentūras uzdevumi, visticamāk, būs saistīti ar parādu krīzi eirozonā.
Tāpat Ungārijai nāksies pārraudzīt nebūt ne vieglās sarunas par ES budžetu 2014. līdz 2020.gadam.
Un ne mazāk sarežģīts jautājums varētu izrādīties Šengenas zonas paplašināšana. Rumānija un Bulgārija cer Šengenas zonai pievienoties 2011.gada martā, taču Francija un Vācija apņēmušās to bloķēt, jo uzskata, ka abas valstis šādam solim vēl nav gatavas. Turpretī Budapešta atbalsta Bukarestes un Sofijas pievienošanos zonai.
Viena no Ungārijas prezidentūras prioritātēm solās būt arī čigānu integrācija. Šis jautājums gan ir visnotaļ delikāts, īpaši Francijā, kura šogad izpelnījās asu Briseles nosodījumu par šīs minoritātes pārstāvju izraidīšanu.
Pašreiz bloka prezidētājvalsts pienākumi uzticēti Beļģijai.