Pirmā Eiropas Savienības samita diena Briselē nav nesusi skaidrību par izredzēm vienoties par sarunu mandātu un iespējām drīz tikt pie jauna ES pamatlīguma teksta, informē Saeimas ES informācijas centrs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tiekoties pie sarunu galda, ES dalībvalstu līderi katrs pauda jau zināmās nacionālās nostājas, kā arī "sarkanās līnijas" sarunās. "Tā bija tikai pirmā ievada saruna. Rīt no rīta mēs atsāksim dialogu," tā ceturtdien īsi pirms pusnakts informēja ES prezidējošās valsts Vācijas kanclere Angela Merkele. "Pagaidām mēs neko nevaram apsolīt, taču dalībvalstis pauda apņemšanos panākt vienošanos."

Arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu pauda cerību, ka dalībvalstis pirmajā samita dienā prezentēja savas sākotnējās pozīcijas, un tās visas būs atvērtas tālākām sarunām. "Mēs tikāmies pie vakariņu galda. Tēlaini runājot, šovakar mums bija tikai pirmais ēdiens. Rīt sekos otrais, galvenais ēdiens," jokoja Barrozu.

Piektdien līdz pusdienas laikam Vācijas prezidentūra veiks divpusējas konsultācijas ar dalībvalstīm. Iespējams, trīs Skandināvijas un trīs Baltijas valstis kopīgi tiksies ar Vācijas prezidentūru, jo valstu pozīcijas saskan, informēja Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis.

Pēcpusdienā Vācijas prezidentūra, visticamāk, nāks klajā ar jaunu priekšlikumu samita secinājumiem, kas noteiks tālāko notikumu gaitu.

Divu dalībvalstu – Lielbritānijas un Polijas – ultimāti visnopietnāk apdraud sarunu likteni.

Polija pieprasa, lai tiktu manīta sistēma, kā dalībvalstis pieņem lēmumus. Proti, poļus nepamierina dubultā kvalificētā vairākuma balsojuma formula. Polijas premjerministrs Jaroslavs Kačinskis norādījis, ka, ja tā ir balstīta uz valsts iedzīvotāju skaitu, tas dziļi sāpina viņa valsti. Ja nebūtu Otrā pasaules kara un nacistiskās Vācijas iebrukuma Polijas iedzīvotāju skaits būtu 66 miljoni, nevis 38 miljoni, kā tagad.

Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Hans Gerts Poterings (no Vācijas ievēlēts EP deputāts) preses konferencē atzina, ka viņam ir skumji, ka 21 gadsimtā, diskutējot par balstu svaru ES lēmumu pieņemšanas procesā, kā arguments tiek izmantots Otrais pasaules karš.

Samitā poļu intereses aizstāv Jaroslava Kačinska dvīņu brālis, Polijas prezidents Lehs Kačinskis. Lai gan viņam ir mazāk ietiepīgā brāļa slava, tomēr pirmajā sarunu raundā Polijas līderis nodemonstrēja nepiekāpību.

Savukārt intereses aizstāv Tonijs Blērs, kurš premjerministra postenī būs vien līdz jūnija beigām. Lielbritānijas "sarkanās līnijas" joprojām skar Pamattiesību hartas juridisko statusu, ES ārlietu ministra posteni un tieslietu jomu. Briti iebilst arī pret juridiskās personas statusa piešķiršanu Eiropas Savienībai.

Neveiksmīgs samita rezultāts novestu ES strupceļā, un to neviena no valstīm nevēlas, uzsver politiķi.

Ceturtdien vēlu vakarā kuluāros izskanēja vairākas versijas par iespējamiem risinājumiem. Piemēram, Čehija nākusi klajā ar priekšlikumu dubultā kvalificētā balsojuma formulā 65 procentu iedzīvotāju pārstāvniecības kritēriju aizstāt ar 62 procentiem. Tas nozīmētu, ka, lai bloķētu lēmumu ES Padomē, četru vai piecu lielo valstu vietā jau vajadzētu vismaz sešu dalībvalstu balsis.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form