Eiropas Savienības (ES) topošajā sankciju sarakstā varētu iekļaut aptuveni 20 Baltkrievijas amatpersonas, pēc ES ārlietu ministru neformālās tikšanās Berlīnē, sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Jau vēstīts, ka ceturtdien un piektdien Berlīnē Rinkēvičs piedalījās ES neformālajā ārlietu ministru - tā sauktajā Gimnihas - sanāksmē. ES ārlietu ministru darbakārtībā bija diskusijas par mieru un drošību Tuvo Austrumu reģionā, politisko procesu attīstību Baltkrievijā, kā arī ES un Krievijas attiecību izvērtējumu.
Piektdien ES augstais pārstāvis ārlietās Žozeps Borreljs paziņoja par ministru panākto "politisko" vienošanos par iespējamām sankcijām pret Baltkrievijas līdzšinējā prezidenta Aleksandra Lukašenko autoritārā režīma amatpersonām.
Rinkēvičs sacīja, ka vienošanās paredz sagatavot noteiktu personu sarakstu, kas tiks juridiski noformēts un apstiprināts pēc iespējas drīzākā laikā. Tāpat ministrs norādīja, ka tikšanās laikā ministri vienojušies, ka līdz saraksta publiskošanai konkrēti vārdi, uzvārdi un amati netiks nosaukti.
"Sarakstā tiks iekļauti spēku struktūru un vēlēšanu komisiju pārstāvju vārdi. Saskaņā ar ES procedūru, attiecīgā darba grupa sagatavos priekšlikumus, ko valstīm izsūtīs. Protams, arī pašas bloka dalībvalstis var nāk klajā ar saviem priekšlikumiem. Tad, kad pieņems lēmumu par konkrēto personu iekļaušanu sarakstā, sarakstu publicēs," skaidroja Rinkēvičs.
Runājot par to, vai pret šīm personām tiks vērstas arī citas sankcijas, izņemot ieceļošanas aizliegumu, ministrs norādīja, ka sankcijas pret personām ietver gan ceļošanas ierobežojumus, gan arī banku kontu iesaldēšanu.
"Tās ir tradicionālās sankcijas, ko piemēro individuālām personām. Mēs nerunājām par ekonomiskām sankcijām, jo tās ietekmētu baltkrievu ikdienas dzīvi un ietekmētu negatīvi. Tāds nav šo sankciju mērķis," uzsvēra ārlietu ministrs.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Likevičs sanāksmē norādījis, ka sankciju vēršana pret 15 līdz 20 amatpersonām, kas vainojamas vēlēšanu rezultātu viltošanā un demonstrāciju apspiešanā būtu "pārāk simboliska".
Runājot par viedokļu atšķirību blokā, Rinkēvičs norādīja, ka starp 27 dalībvalstīm viedokļi var atšķirties - vieniem šķiet, ka reaģēt vajag uzreiz un asi, kā arī iekļaut sarakstā pēc iespējas vairāk personu, tostarp arī Lukašenko. Savukārt citi pauda uzskatu, ka jāsāk ir pakāpeniski un, ja situācija nemainās uz labo pusi, "spiediena politikas" ietvarā sarakstu varētu papildināt.
"Šādi lēmumi ir jāpieņem vienprātīgi, nevis ar balsu vairākumu. Pašreizējais lēmums atspoguļo visu dalībvalstu uzskatu, lai gan tiešām, diskusijas laikā bija arī tādas balsis, kas aicināja pēc radikālākas un aktīvākas rīcības. Tās bija Baltijas valstis un Polija," pavēstīja Rinkēvičs, piebilstot, ka daļa dalībvalstu uzskatīja, ka "taktiskā veidā" jāsāk ar nelielu grupu un nepieciešamības gadījumā, sankcijas ir jāizvērš.
Savukārt, runājot ar Latvijas un Igaunijas sarakstu, Rinkēvičs sacīja, ka valstu starpā viedokļi ir saskaņoti un patlaban tiek gaidīts, kad Igaunija pabeigs savas nacionālās procedūras, lai sarakstu ar personām, pret kurām attieksies ieceļošanas ierobežojumi, varētu publiskot.
"No Latvijas puses raugoties, mēs runājam par ieceļošanas ierobežojumiem, kas nav saistīti ar Latvijas nacionālo sankciju likumu. Ierobežojumi ir saistīti ar imigrācijas likuma normām. Tā ir juridiska atšķirība. Latvija sarakstu ar Igauniju ir saskaņojusi," uzsvēra Rinkēvičs.
Jautāts, vai pēc ES ārlietu ministru tikšanās nav plānots Latvijas un Igaunijas sarakstu saskaņot arī ar Lietuvu, Rinkēvičs sacīja, ka šis jautājums ir ticis pārrunāts.
Ministrs vērsa uzmanību uz to, ka Lietuva bija pirmā, kas pasludināja savu sarakstu. Valstij ir citādāka likumdošana un arī procedūra, tomēr ministrs neizslēdza iespēju, ka nākotnē starp visām trim Baltijas valstīm būs lielāka koordinācija.
"Lietuva paveica to pirmā. Tad mēs nolēmām, ka daudz efektīvāk būs, ja mēs saskaņosim savu rīcību ar Igaunijas kolēģiem. Mērķis un būtība paliek tā pati. Mēs nekādā veidā neaizstājam ES procesu. Protams, tas ir politisks signāls, jo mēs vēlētos redzēt ātrāku ES reakciju un mūsu solis zināmā mērā ir pamudinājums, rīkoties ātrāk," pauda Rinkēvičs.
Ministrs akcentēja, ka diskusijas 27 dalībvalstu starpā vienmēr aizņem laiku un ir nianses, kas ir jāsaskaņo. Latvija ar Igauniju publiskos savu sarakstu, tiklīdz beigsies saskaņošanas procedūra Igaunijā.
Ceturtdien Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Maskava ir gatava nosūtīt uz Baltkrieviju tiesībsargāšanas iestāžu kontingentu, lai apspiestu pret Lukašenko autoritāro režīmu vērstos protestus. Putins intervijā valstij piederošajam televīzijas kanālam "Rossija-1" pavēstīja, ka Krievija pēc Lukašenko lūguma ir jau saformējusi tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku rezervi. Runājot par Putina paziņojumu, Rinkēvičs uzsvēra, ka tas ir vērtējams negatīvi.
"Mēs redzam, ka Baltkrievijas suverenitāte ir tukša skaņa, ja tiek lūgta citas valsts palīdzība, neatkarīgi, vai tas ir karaspēks vai drošības iestādes. Tas parāda, ka valsts noteikti nav neatkarīga. Mēs gribam redzēt suverēnu un demokrātisku Baltkrieviju," sacīja ārlietu ministrs.
Tāpat viņš norādīja, ka šāds solis mainītu drošības dinamiku reģionā un Latvijas pierobežā. Ministrs uzsvēra - ja tas notiks, Latvija to ņems vērā un konsultēsies ar sabiedrotajiem, kā uzlabot gan savu drošību, gan drošības situāciju reģionā.
"Tas ir pilnīgi nevēlams notikumu pavērsiens, ja tādā veidā mēģinās apspiest cilvēkus un viņu alkas pēc demokrātiskas un suverēnas Baltkrievijas. Manuprāt, tas neveicinās Baltkrievijas un Krievijas tautu sadarbību. Drīzāk, tas var nodarīt ļoti lielu kaitējumu," uzsvēra Rinkēvičs.
Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), viedokļu apmaiņā par situāciju Baltkrievijā pēc 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām ES ārlietu ministri bija vienisprātis, ka ir nepieciešama ātra ES reakcija un rīcība, lai reaģētu uz drošības situācijas pasliktināšanos.
ES ārlietu ministri uzsvēra, ka risinājums meklējams miermīlīgā ceļā un jāveicina dialogs starp Baltkrievijas opozīcijas un varas pārstāvjiem. ES ierobežojošo pasākumu vai sankciju saraksta izstrāde ir svarīgs elements dalībvalstu rīcībā iepretim Baltkrievijas varas iestāžu darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par vēlēšanu rezultātu viltošanu un spēka pielietošanu pret pilsonisko sabiedrību.
Ministri pozitīvi novērtēja ES institūciju un dalībvalstu sniegto finansiālo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgo mediju stiprināšanai. Latvijas valdība lēmusi par 150 000 eiro palīdzības piešķiršanu, lai nodrošinātu juridisko, praktisko, medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, ka arī lai stiprinātu neatkarīgos medijus.
Pārrunājot ES - Krievijas attiecību jautājumus, valstis bija vienotas, ka abu pušu dialogs jāturpina, balstoties jau pašreizējos principos jeb saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un citu valstu teritoriālo integritāti. Rinkēvičs uzsvēra, ka ES vienotība ir lielākais spēks dialogā ar Krieviju. Kamēr netiks izpildīta Minskas vienošanās, būtiskas izmaiņas attiecībās ar Krieviju nav iespējamas, akcentēja ministrs.
