ES: Ungārija, iespējams, pārkāpusi jauno Pamattiesību hartu
Foto: Reuters/Scanpix

Pieņemot pretrunīgi vērtēto mediju likumu, Ungārija, iespējams, pārkāpusi Eiropas Savienības (ES) jauno Pamattiesību hartu, un tādējādi pret Budapeštu varētu tikt uzsākta tiesvedība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šādu viedokli vēstulē Ungārijas premjerministra vietniekam paudusi Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Nellija Krusa.

Ar 21.janvāri datētajā vēstulē, kas pirmdien nonāca ziņu aģentūras AFP rīcībā, komisijas juridiskais dienests brīdina, ka pastāv "nopietnas šaubas par Ungārijas likuma atbilstību savienības tiesību aktiem".

Budapeštai dotas divas nedēļas laika, lai atbildētu uz Briseles vēstuli.

ES uzskata, ka Ungārijas mediju likums neatbilst "pamattiesībām uz vārda un informācijas brīvību", kā arī "samērīguma principam", ko paredz ES jaunā Pamattiesību harta.

Vēstulē paustas bažas par Ungārijas mediju likumā noteikto prasību nodrošināt "līdzsvarotu atspoguļojumu", kas, neraugoties uz medija veidu, izmēru, tā auditoriju un konkurējošo vidi, varētu radīt "nepamatotus ierobežojumus vārda un informācijas brīvībai".

Briseles neapmierinātību izraisījusi arī likumā noteiktā prasība medijiem reģistrēties.

Tikmēr Ungārijas valdība pirmdien solījusi bez liekas kavēšanās sniegt atbildes uz Briseles jautājumiem un atkārtoti paudusi pārliecību, ka gan pašā Ungārijā, gan ārpus tās daudz kritizētais likums nepārkāpj bloka tiesību normas.

"Mūsu eksperti strādā pie atbildes, kas [Briselei] tiks nosūtīta nedēļas laikā," pavēstīja valdības pārstāve.

Savukārt opozīcijā esošie sociālisti pieprasījuši publiskot Briseles vēstuli. Valdība solījusi dokumentu atklātībai nodot jau tuvāko dienu laikā.

Valdības pārstāve gan atzīmēja, ka daudzi jautājumi, kas "pēdējās nedēļās tik ļoti kritizēti - arī attiecībā uz vārda un izteiksmes brīvību -, vēstulē nemaz" nav tikuši apšaubīti.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans iepriekš atzinis, ka likums tiks grozīts, ja to pieprasīs Eiropa.

Likums, kas stājās spēkā 1.janvārī, paredz, ka Nacionālajai mediju un infokomunikāciju padomei (NMHH) būs tiesības noteikt soda naudu par saturu, kas tiks uzskatīts par aizvainojošu, un par "politiski nelīdzsvarotu" materiālu, turklāt soda naudas apmēri radio un televīzijai var sasniegt 200 miljonus forintu (506 019 latus).

Likums paredz arī tiesības pārbaudīt mediju aprīkojumu un dokumentus un piespiest žurnālistus atklāt avotus jautājumos, kas saistīti ar nacionālo drošību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form