"Es ar prieku apstiprinu, ka ES ir gatava parakstīt visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības līgumu ar Kanādu. Tas pārstāv pagrieziena punktu ES tirdzniecības politikā un mūsu uzticību tai," paziņoja ES prezidējošās valsts Slovākijas premjerministrs Roberts Fico.
Jau ziņots, ka Beļģijas Valonijas reģiona parlaments piektdien balsojumā atbalstīja CETA un ES dalībvalstīm bija laiks līdz pusnaktij, lai oficiāli apstiprinātu CETA un visus līguma papildu dokumentus. Ceturtdienas vakarā ES 28 dalībvalstu vēstnieki jau apstiprināja Beļģijas kompromisa tekstu.
Vienošanos par atbalstu CETA parakstīšanai Beļģijas politiskie līderi panāca ceturtdien.
Ceturtdien tika atcelts Briselē paredzētais ES un Kanādas samits, jo Beļģijas politiskie līderi nebija panākuši izeju no strupceļa, kas neļāva parakstīt līgumu.
Lai CETA, kura izstrādē pagājuši septiņi gadi, tiktu parakstīts, līgums jāatbalsta visām 28 ES dalībvalstīm. Līdz šim to nebija izdarījusi vienīgi Beļģija, kuras federālā valdība nebija spējusi pārliecināt franciski runājošo Valonijas reģionu par labu CETA atbalstam. Beļģijas konstitūcija paredz, ka šis līgums jāatbalsta visiem šīs valsts reģioniem un lingvistiskajām kopienām.
Valonijā pastāv bažas, ka CETA rezultātā tiks vājināti darba un vides standarti, turklāt tiks apdraudēta arī reģiona lauksaimniecības industrija. Zināma loma CETA sāgā bijusi arī sāncensībai starp Valonijas sociālistu līderiem un federālo centriski labējo koalīciju.
Sarunas par CETA tika pabeigtas jau 2014.gadā, taču, Eiropā pieaugot pretestībai, tā ieviešana tika kavēta. Līgums apvienotu 500 miljonus cilvēku apdzīvoto ES ar pasaulē desmito lielāko ekonomiku.
Līguma pretinieki uzstāj, ka tas dod pārlieku lielu varu daudznacionālajām kompānijām, kā arī apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus.
Aktīvisti arī norāda, ka CETA rada bīstamu precedentu, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV jeb TTIP.
