Eiropas Savienība pirmdien vienojās par finansējumu, lai izveidotu ES ātrās reagēšanas karaspēku, kurā tiks iekļauti 100 tūkstoši kareivju, aptuveni 400 lidmašīnu un simts kara kuģu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Karaspēka izveidošana tika apstiprināta pagājušā gada decembrī Helsinkos augstākā līmeņa tikšanās laikā. Paredzams, ka tas tiks izveidots līdz 2003.gada sākumam, un ES karaspēks būs spējīgs 60 dienu laikā iejaukties tādos konfliktos kā Kosovā notikušais, un varēs darboties konflikta zonā vismaz vienu gadu.

Paredzams, ka karaspēkā būs 60 tūkstoši kareivju, taču plānots, ka, pēc rotācijas principa, būs nepieciešams vismaz trīs reizes lielāks karaspēks, kurā būs 180 tūkstoši kareivju.

"Mēs vēl neesam panākuši savu," ES augstais pārstāvis drošības un ārpolitikas jautājumos Havjers Solana paziņoja ES aizsardzības un ārlietu ministru vispārējo jautājumu padomes (VJP) locekļiem.

"Taču mums jau ir daudz kas no tā, kas nepieciešams," viņš piebilda.

"No šī brīža līdz 2003.gadam, tiklīdz ES militārās un politiskās institūcijas būs gatavas uzņemties politisko kontroli un stratēģisko vadību, savienība būs spējīga progresīvi" piedalīties humānajās un miera uzturēšanas misijās, teikts VJP paziņojumā.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džefs Hūns paziņoja, ka Lielbritānija sākotnēji spēkiem piešķirs 12 500 kareivju, 18 kuģus un 72 kara lidmašīnas.

ES dilpomāti informēja, ka Francija jau apņēmusies piešķirt 12 tūkstošus kareivju, 75 lidmašīnas un 15 kuģu, Vācija - 13 500 kareivju, Itālija un Spānija - katra sešus tūkstošus kareivju, Nīderlande - piecus tūkstošus, Grieķija - 3500, Somija - divus tūkstošus, Austrija - divus tūkstošus, Zviedrija - 1500, Beļģija - tūkstoti, Portugāle - tūkstoti un Luksemburga - tūkstoti kareivju.

Dati par Īriju pagaidām nav zināmi.

Dānija saskaņā ar Amsterdamas līgumu ir atbrīvota no militārās līdzdalības ES.

Otrdien ES ministri aicinās četras potenciālās ES kandidātvalstis un NATO dalībvalstis - Čehiju, Ungāriju, Islandi, Norvēģiju, Poliju un Turciju - un vēl deviņas kandidātvalstis - Latviju, Lietuvu, Igauniju, Bulgāriju, Kipru, Maltu, Rumāniju, Slovākiju un Slovēniju - paziņot, cik lielu karaspēku tās ir gatavas iesaistīt ES spēkos.

"Es vēlos uzsvērt šīs tikšanās nozīmi", sacīja Solana, paziņojot, ka šis solis liecina par "ES vēlmi iesaistīt savus partnerus Eiropas drošības un aizsardzības politikā".

"Tās [partnervalstis] vēlas tikt iesaistītas Eiropas krīzes atrisināšanā un sniegt savu ieguldījumu Eiropas drošībā. Viņu piedāvājums būs vēlams papildinājums," viņš piebilda.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form