EPA-AFI

Eiropas Komisija pieņēma pašu pirmo ES rīcības plānu par haizivju resursu saglabāšanu un pārvaldību. Plāna mērķis ir nodrošināt efektīvus pasākumus, lai atjaunotu apdraudētus haizivju krājumus, un noteikt pamatnostādnes attiecīgās zvejniecības ilgtspējīgai pārvaldībai. Plānā paredzēts pilnveidot zinātnes atziņas par haizivju krājumiem un haizivju zvejniecību, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Pasākumi attiecas ne tikai uz haizivīm, bet arī uz radniecīgām sugām, piemēram, rajām, un tos piemēros visur, kur strādā ES flote - gan Eiropas ūdeņos, gan ārpus tiem. Komisija ir arīdzan apņēmusies strādāt pie tā, lai ES iesaistīšanās starptautiskos forumos un līgumos saskanētu ar tās pašmāju politiku haizivju jautājumos.

Eiropas jūrniecības un zivsaimniecības lietu komisārs Džo Borgs atzina, ka "haizivju resursi ir ļoti jutīgi pret pārmērīgu izmantošanu; ja krājumi saruks, tas var ļoti smagi skart ne tikai haizivis, bet arī jūras ekosistēmas un pašus zvejniekus. Tāpēc šodien mēs nākam klajā ar rīcības plānu, kurā paredzēta piesardzīgāka pieeja to zvejniecību pārvaldībai, kurās nozvejo haizivis, kā arī atbalsts būtiskiem pētījumiem, kuru pagaidām vēl trūkst, lai pilnībā izprastu, kāda nozīme ir haizivīm mūsu okeānu dzīvē un kā tās var ietekmēt zveja."

Rīcības plānā ietverti pasākumi, kas paredzēti datu vākšanas un zinātnisko ieteikumu uzlabošanai, pārvaldības un tehnisko pasākumu pilnveidošanai un kontroles pastiprināšanai pār haizivju spuru atdalīšanas aizlieguma ievērošanu. Tajā ietverti pasākumi, kas īstenojami gan ES, gan dalībvalstu līmenī, un ierosināts, ka ES jācenšas panākt, lai šos pasākumus apstiprina visas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO). Zemāk norādītajā vietnē atrodams visu ierosināto pasākumu saraksts.

Plāns aptver visas skrimšļzivis - ne tikai haizivis, bet arī rajas un himēras -, pavisam 1000 sugas. Tās sastopamas visā pasaulē, īpaši Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, kur EK kuģi iegūst 50 % haizivju nozvejas. Haizivju zveja kops 1980. gadu vidus ir strauji augusi, galvenokārt tāpēc, ka palielinājies pieprasījums pēc haizivju produktiem (īpaši spurām). Tomēr šīs sugas ir sevišķi jutīgas pret pārzveju, jo īpatņi dzīvo ilgi, vēlu sasniedz dzimumbriedumu, tiem ir ilgs grūsnības periods un zemi auglības rādītāji. Starptautiskās dabas un dabas resursu saglabāšanas savienības nesenā pētījumā minēts, ka vienu trešo daļu no haizivju sugām, kuru īpatņus nozvejo ES ūdeņos, apdraud pārmērīga zvejas radīta slodze. Lai gan šie krājumi ir vārīgi un ES flotei visnotaļ nozīmīgi, ES haizivju zvejniecība līdz šim nav sistemātiski pārvaldīta.

Pēdējos gados Komisija ir atzinusi, ka vairāku haizivju krājumu stāvoklis rada bažas, un ir ierosinājusi vai nu noteikt, ka nozvejas apjomam jābūt vienādam ar nulli, vai ievērojami samazināt zvejas izraisīto mirstību gan ES, gan vairāku RZPO teritorijā.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus