Eiropas Savienības vides lietu ministri nonākuši pie atzinuma, ka Eiropas valstīm nopietnāk jāsadarbojas, lai kopīgi mazinātu postošu plūdu risku.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
"Pēc tam, kad esam redzējuši šādas katastrofas dažādās Eiropas valstīs, šā jautājuma risināšanu nevar atlikt," izteikusies Nīderlandes ūdenssaimniecības ministre Melānija Šulca van Hēgena. "Jūrai un upēm valstu robežas nepastāv."

Tiekoties Māstrihtā, ES pašreizējās prezidētājvalsts Nīderlandes dienvidos, ministri pieņēmuši dalībvalstīm adresēto Eiropas Komisijas aicinājumu uz kopdarbību šajā virzienā.

Laikā no 1998. līdz 2002.gadam nopietni plūdi piemeklējuši dažādas Eiropas valstis vairāk nekā 100 reizes. Tajos gājuši bojā vairāk nekā septiņsimt cilvēki, bet pāri par pusmiljonu cilvēku nācies atstāt savas mājas.

Kā norādījusi Eiropas Komisija, plūdu draudus palielina gan mežu izciršana, gan upju gultņu mainīšana. Eiropas valstīm būtu kopīgi jādomā, kā novērst plūdus, lielāku uzmanību veltot upju augštecēm, lai problēmas netiktu noveltas uz lejteču rajoniem vien. Komisija arī pievērš uzmanību simptomiem, kas liecina par klimata pārmaiņām, - jūras līmeņa paaugstināšanās un intensīvāki nokrišņi liecina, ka tuvākajās desmitgadēs plūdu risks pieaugs.

Tā arī ierosinājusi veidot "riska kartes", ko varētu turpmāk izmantot darbības plānošanā, un gatavot kopīgu rīcības plānu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form