Neilgi pirms tam šo aizdevumu vienojās atbalstīt eiro zonas valstu finanšu ministri. Eiro zonas ministri arī vienojās, ka pēc Eiropas Finanšu stabilitātes fonda darbības izbeigšanas 2013.gadā valstu glābšanā no bankrota būs jāiesaistās arī privātajam sektoram.
Īrijas premjerministrs Braiens Kovens paziņoja, ka vidējā procentlikme šim aizdevumam būs 5,8 procenti gadā. Viņš uzstāja, ka šis aizdevums, par kuru vienošanās panākta pēc vairāku nedēļu ilgām sarunām, ir "labākais pieejamais darījums" Īrijai un tās tautai.
"Tas ļaus mums virzīties uz priekšu ar drošu finansējumu mūsu svarīgākajiem valsts pakalpojumiem, mūsu labklājības valstij, visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem, kas ir atkarīgi no tiem. Tas arī dod Īrijai svarīgo laiku un vietu, lai veiksmīgi un izšķiroši risinātu bezprecedenta problēmas, ar kurām mums bija darīšana kopš šīs globālās ekonomikas krīzes sākuma," sacīja Kovens.
Starptautiskais aizdevums paredzēts Īrijas ekonomikas glābšanai no sabrukuma. Apmēram 35 miljardus eiro (24,6 miljardus latu) no tā paredzēts izmantot Īrijas banku sistēmas nostiprināšanai, tostarp 10 miljardus eiro (7,03 miljardus) latu "tūlītējai rekapitalizācijai". 50 miljardi eiro (35 miljardi latu) paredzēti budžeta finansējuma vajadzību segšanai.
Aizdevums piešķirts Īrijas banku sistēmas tūlītējai nostiprināšanai, valsts finanšu sakārtošanai ar nolūku samazināt budžeta deficītu līdz ES pieļaujamam līmenim - trim procentiem no IKP, un plašāku ekonomisku reformu veikšanai, it īpaši darba tirgū.
Īrijas galvaspilsētā Dublinā sestdien 50 000 cilvēku piedalījās demonstrācijā pret taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Īrija varētu saņemt starptautisko aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda un ES.
Īrija trešdien nāca klajā ar 15 miljardu eiro (10,5 miljardu latu) vērtu taupības plānu, kas paredz algu samazināšanu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, pensiju un sociālo pabalstu apcirpšanu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu no pašreizējā 21% līdz 23%.
Vienlaikus Dublina ir atteikusies paaugstināt ļoti zemo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 12,5% apmērā, kuras dēļ par ķeltu tīģeri savulaik dēvētā valsts savulaik plašos apmēros piesaistīja ārvalstu investīcijas.
Vairāki ekonomisti bija pārliecināti, ka Īrija būs spiesta sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem piekrist uzņēmumu ienākuma nodokļa pacelšanai, jo pretējā gadījumā nodokļu maksātāji Vācijā un Francijā, kur šīs likmes ir augstākas, varētu būt saniknoti, ka viņiem jāsubsidē zemie Īrijas nodokļi.