ES vēstnieku vienošanās šomēnes tiks nosūtīta dalībvalstu ministriem oficiālai apstiprināšanai, informēja ES prezidējošās valsts Nīderlandes diplomāts.
Paredzēts noteikt minimālo soda naudas summu, kuru katra ES dalībvalsts varēs piespriest jūras piesārņotājiem.
Mazāk smagos piesārņošanas gadījumos minimālā soda nauda būs no 150 000 līdz 300 000 eiro (no 104 000 līdz 208 000 latu).
Savukārt nopietnas piesārņošanas gadījumos minimālā soda nauda būs jānosaka no 750 000 līdz 1,5 miljoniem eiro (no 520 000 līdz 1,04 miljoniem latu). Šādos gadījumos dalībvalstis būs tiesīgas noteikt arī lielāku soda naudu.
Šī vienošanās beidz ieilgušo dīkstāvi centienos nepieļaut, ka atkārtojas līdzīgas traģēdijas kā "Prestige" katastrofa, kad no pārlūzušā naftas tankkuģa izplūda tūkstošiem tonnu naftas, izraisot šausminošas sekas Spānijas piekrastē.
Nīderlandes diplomāts informēja, ka pēc Maltas, Grieķijas un Kipras iebildumiem tika atmesta ideja par minimālās soda naudas noteikšanu kuģu kapteiņiem, kuri ir atbildīgi par piesārņojumu.
Tās vietā vēstnieki nolēma, ka dalībvalstīm un Eiropas Komisijai ir jācenšas panākt šādu sodu iekļaušanu starptautiskajā jūras konvencijā.
Diplomāts arī piebilda, ka nākamo piecu gadu laikā Eiropas Komisija pētīs noteikto minimālās soda naudas ietekmi un nepieciešamības gadījumā izstrādās jaunus priekšlikumus.
Vidusjūras valstis - Malta, Grieķija un Kipra - oktobrī ES tieslietu ministru sanāksmē bloķēja šos priekšlikumus, iebilstot, ka tie pārsniedz iepriekš apstiprinātos starptautiskos noteikumus par jūras piesārņošanu.