EST: piešķirot ES fondu līdzekļus, var vērtēt tiesiskuma situāciju valstī
Foto: Zuma Press/Scanpix/LETA

Eiropas Savienības tiesa (EST) ir noraidījusi Ungārijas un Polijas celtās prasības par nosacītības mehānismu, ar kuru tiesības saņemt finansējumu no Savienības budžeta ir pakļautas prasībai par to, ka dalībvalstīm ir jāievēro tiesiskuma principi, portāls "Delfi" uzzināja EST.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tiesā skaidroja, ka 2020. gada 16. decembrī Eiropas Parlaments (EP) un Padome pieņēma regulu, ar kuru paredz vispārēju nosacītības režīmu ES budžeta aizsardzībai, ja kādā dalībvalstī tiek pārkāpti tiesiskuma principi. Lai sasniegtu šo mērķi, šajā regulā Eiropas Savienības Padomei ir atļauts pēc EK priekšlikuma noteikt pasākumus ES budžeta aizsardzībai, kā, piemēram, apturēt maksājumus no ES budžeta vai apturēt vienas vai vairāku no šī budžeta finansējamu programmu apstiprinājumu.

Gan Ungārija, gan Polija cēla prasību EST, lūdzot atcelt šo regulu. Savas attiecīgās prasības tās balsta tostarp uz to, ka Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD) neesot atbilstoša juridiskā pamata. Tāpat valstis uzskata, ka ar regulu apieta LES noteiktā procedūra, kā arī pārsniegta ES kompetence un nav ievēroti tiesiskās noteiktības principi.

Savu argumentu atbalstam Ungārija un Polija atsaucās uz Eiropas Savienības Padomes Juridiskā dienesta konfidenciālu atzinumu par sākotnējo priekšlikumu, kā rezultātā tika pieņemta valstīm nelabvēlīgā regula, un EST – neraugoties uz Eiropas Savienības Padomes iebildumiem – to akceptē, balstoties uz sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, kāda ir likumdošanas procesa pārskatāmība.

Šajās divās lietās Ungārija un Polija atbalstīja viena otru, savukārt Beļģija, Dānija, Vācija, Īrija, Spānija, Francija, Luksemburga, Nīderlande, Somija, Zviedrija un EK iestājās lietā EP un Eiropas Savienības Padomes prasījumu atbalstam. Pēc EP lūguma EST šīs lietas izskatīja paātrinātā tiesvedībā. Turklāt, ņemot vērā šajās lietās aplūkoto jautājumu būtisko nozīmi, lai precizētu no līgumiem izrietošās iespējas ES aizsargāt savu budžetu un savas finanšu intereses, saskaroties ar tiesiskuma pārkāpumiem dalībvalstīs, šīs lietas tika iedalītas EST plēnumam.

Tiesas secinājumi


EST konstatēja, ka regulā paredzētā procedūra var tikt ierosināta tikai gadījumā, ja pastāv pamatoti iemesli uzskatīt, ne vien ka dalībvalstī tiek pārkāpti tiesiskuma principi, bet galvenokārt – ka šie pārkāpumi ietekmē vai nopietni draud ietekmēt ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai ES finanšu interešu aizsardzību. Turklāt pasākumi, kas var tikt noteikti, pamatojoties uz regulu, attiecas vienīgi uz ES budžeta izpildi, un tie visi ir tādi, ar kuriem tiek ierobežots finansējums no šī budžeta atkarībā no šāda pārkāpuma vai nopietnu tā draudu ietekmes uz to. Tādējādi regula ir domāta, lai aizsargātu ES budžetu pret apdraudējumiem, kas pietiekami tieši izriet no tiesiskuma principu pārkāpumiem, un nevis tam, lai sodītu par šādiem pārkāpumiem per se.

EST spriedumā arī atgādināja, ka kopējo vērtību, uz kurām ir balstīta ES, kuras dalībvalstis ir identificējušas un kuras tām ir kopīgas, un kuras nosaka pašu ES kā šīm valstīm kopējas tiesību sistēmas identitāti, – tostarp tiesiskuma un solidaritātes – ievērošana no dalībvalstu puses ir šo valstu savstarpējās uzticēšanās pamatā. Tā kā šī ievērošana ir visu dalībvalstu no līgumu piemērošanas izrietošo tiesību izmantošanas nosacījums, ES ir jāspēj savu pilnvaru ietvaros aizsargāt šīs vērtības.

EST šajā jautājumā precizē, pirmkārt, ka šo vērtību ievērošanu nevar reducēt līdz pienākumam, kurš jāievēro kandidātvalstij, lai pievienotos ES, un no kura tā var atbrīvoties pēc pievienošanās. Otrkārt, tā uzsver, ka ES budžets ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas ES politikā un darbībās ļauj konkretizēt dalībvalstu solidaritātes pamatprincipu, un ka šī principa īstenošana ar šī budžeta palīdzību ir balstīta uz dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos attiecībā uz budžetā iekļauto kopīgo resursu atbildīgu izlietojumu.

ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību un ES finanšu intereses var nopietni apdraudēt kādā dalībvalstī notikuši tiesiskuma principu pārkāpumi. Šo pārkāpumu sekas var būt tostarp tādas, ka nav garantiju, ka no ES budžeta segtie izdevumi atbildīs visiem ES tiesībās paredzētajiem nosacījumiem un līdz ar to – mērķiem, kurus ES vēlas sasniegt, kad tā finansē šādus izdevumus.

Tādējādi tāds horizontāls "nosacītības mehānisms" kā ar regulu ieviestais, ar kuru ES budžeta finansējuma saņemšana ir pakļauta nosacījumam par to, ka dalībvalstij jāievēro tiesiskuma principi, var ietilpt ar līgumiem ES uzticētajā kompetencē noteikt "finanšu noteikumus" ES budžeta izpildei.

EST: regula neapiet LES


EST spriedumā uzsvērts, ka LES paredzētās procedūras mērķis ir ļaut Eiropas Savienības Padomei vērsties pret smagiem un pastāvīgiem katras no kopīgajām vērtībām, uz kurām ir balstīta ES un kuras definē tās identitāti, pārkāpumiem, lai it īpaši liktu attiecīgajai dalībvalstij izbeigt šos pārkāpumus. Savukārt regula ir domāta ES budžeta aizsardzībai, un tikai tādā gadījumā, ja dalībvalstī tiek pārkāpti tiesiskuma principi veidā, kas ietekmē vai nopietni draud ietekmēt šī budžeta pienācīgu izpildi. Līdz ar to LES noteiktajai procedūrai un ar regulu izveidotajai procedūrai ir dažādi mērķi, un tām katrai ir skaidri atšķirīgs priekšmets.

Turklāt, tā kā regula EK un Eiropas Savienības Padome ļauj izskatīt vienīgi tādas situācijas un tādu rīcību, kas ir attiecināmas uz dalībvalsts iestādēm un kam ir nozīme ES budžeta pareizai izpildei, šīm iestādēm ar šo regulu piešķirtās pilnvaras nepārsniedz ES piešķirto pilnvaru robežas.

Tiesiskums ietver visu, tostarp līdztiesību


Savukārt attiecībā uz Ungārijas un Polijas argumentu par tiesiskās drošības principa pārkāpumu, konkrēti – par to, ka regulā neesot definēts ne "tiesiskuma" jēdziens, ne tā principi, EST uzsver, ka principi, kas šajā regulā ietverti kā šo jēdzienu veidojošie elementi, ir plaši attīstīti tās judikatūrā, ka to avots ir rodams kopīgajās vērtībās, kuras dalībvalstis atzīst un piemēro arī savās tiesību sistēmās, un ka tie izriet no dalībvalstīm kopīgā "tiesiskuma" jēdziena, kuru tās ievēro, kā to konstitucionālajām tradīcijām kopīgas vērtības. Tādējādi EST uzskata, ka dalībvalstis spēj pietiekami precīzi noteikt katra no šiem principiem būtisko saturu, kā arī no tiem izrietošās prasības.

Turpretim LES ietvertās ES pamatvērtības, kas ir dalībvalstīm kopīgas, ir cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana sabiedrībā, kur nav diskriminācijas un valda taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība.

EST turklāt precizējusi, ka regula tajā noteikto aizsardzības pasākumu pieņemšanai prasa, lai tiktu konstatēts, ka pastāv reāla saikne starp tiesiskuma pārkāpumu un ietekmi uz ES pareizu finanšu pārvaldību vai tās finanšu interesēm vai nopietniem draudiem tās ietekmēt, un lai pārkāpums attiektos uz situāciju vai uz rīcību, kas ir attiecināma uz dalībvalsts iestādi un kam ir nozīme ES budžeta pareizai izpildei.

Tiesa norāda, ka "nopietnu draudu" jēdziens ir precizēts ES finanšu noteikumos, un uzsver, ka aizsardzības pasākumiem, kas var tikt pieņemti, ir jābūt stingri samērīgiem attiecībā pret konstatētā pārkāpuma ietekmi uz ES budžetu. It īpaši – EST ieskatā – šādi pasākumi var attiekties uz citām darbībām un programmām, kuras šie pārkāpumi neietekmē, tikai tiktāl, ciktāl tas ir stingri nepieciešams, lai sasniegtu mērķi aizsargāt šo budžetu kopumā. Visbeidzot, konstatējusi, ka EK ir jāievēro – ES tiesas kontrolē – stingras procesuālās prasības, kas paredz tostarp vairākkārtēju konsultēšanos ar attiecīgo dalībvalsti, Tiesa secina, ka regula atbilst tiesiskās drošības principa prasībām.

Šādos apstākļos ES Ungārijas un Polijas celtās prasības noraidīja pilnībā.

Jau vēstīts, ka EP pirms diviem gadiem pieņēma rezolūciju, kurā asi nosodīja tiesiskuma mazināšanos Ungārijā un Polijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Polija Ungārija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form