Sākotnējās šaubas par Ketrinas Eštones piemērotību tā dēvētajam Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministra amatam ceturtdien izvērtās vispārējā kritikā, vairākiem augsta ranga politiķiem atklāti nosodot viņas neierašanos dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksmē, piektdien vēsta britu laikraksts "The Times".

Visskarbākā Eštones kritika par došanos uz Kijevu, lai piedalītos jaunievēlētā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča inaugurācijas ceremonijā, tā vietā, lai apmeklētu Maljorku, kur notika aizsardzības ministru un NATO ģenerālsekretāra tikšanās, izskanējusi no Parīzes.

Incidents liek domāt arī par nesaskaņām, kādas, iespējams, pastāv starp pirmo ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un abām pārējām augstākajām bloka amatpersonām - Eiropas Padomes prezidentu Hermanu van Rompeju un Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu.

Kāds informēts avots izteicās, ka Kijevā ES varēja pārstāvēt ikviens no abiem minētajiem, kamēr Eštone dotos uz dalībvalstu ministru sanāksmi.

Vienlaikus skandāls atspoguļo neskaidro ES vadības struktūru, kāda izveidota, pamatojoties uz Lisabonas līgumu, kura mērķis, gluži pretēji, bija vienkāršot bloka līderu hierarhiju, sniedzot atbildi uz kādreizējā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera hrestomātisko jautājumu: "Kam man jāzvana, ja vēlos runāt ar Eiropu?", norāda "The Times".

Šķiet, ka tā vietā līgums izveidojis trīs nometnes, kas savstarpēji sacenšas par varu un ietekmi, piebilst britu laikraksts.

Francijas aizsardzības ministrs Ervē Morēns pauda neizpratni, ka sanāksmi, kuras mērķis ir demonstrēt ES un NATO ciešās saites un kurā piedalās alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, ar savu klātbūtni nav pagodinājusi Eštone. Morēns īpaši uzsvēra, ka šī bijusi pirmā šāda līmeņa sanāksme kopš Lisabonas līguma spēkā stāšanās.

Savukārt viņa nīderlandiešu kolēģis Džeks de Frīzs mikroblogu vietnē "Twitter" ironizē: "Eštones kundze ir ievērojama ar savu prombūtni." Frīzs piebilst, ka viņas priekštecis Havjers Solana vienmēr atradis laiku, lai tiktos ar aizsardzības ministriem.

Spānijas aizsardzības ministre Karme Čakona, kura kā pašreizējās ES prezidējošās valsts pārstāve sanāksmi vadīja, arī pauda "nožēlu par Eštones prombūtni", ņemot vērā apspriežamo jautājumu svarīgumu.

Tomēr šī nav pirmā reize, kad Eštone savas neilgās karjeras laikā izpelnījusies gan amatpersonu, gan sabiedrības neizpratni un kritiku.

Daudzus pārsteidza viņas lēmums pēc postošās zemestrīces neapmeklēt Haiti, ļaujot globālo publicitāti izpelnīties ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei, lai gan ES sniedza ievērojamu ieguldījumu glābšanas darbos un palīdzības sniegšanā.

"Nav šaubu, ka Eštones kundzei nekavējoties bija jādodas uz Haiti, lai paceltu Eiropas karogu," uzskata Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Lelušs.

Tikmēr franču prese asi kritizē Eštones ieradumu katru nedēļas nogali sēsties "Eurostar" ātrvilcienā, lai dotos uz mājām Lielbritānijā pie savas ģimenes. Tā tas notika arī tūlīt pēc traģiskās zemestrīces Haiti. Francijas medijos parādījusies arī informācija, ka jaunizceptajai ES augtākajai amatpersonai drošības jautājumos nemaz neesot drošības pielaides, lai iepazītos ar slepeniem militāriem dokumentiem.

Francija un Zviedrija paudušas arī neapmierinātību ar Eštones lēmumu par ES vēstnieku Vašingtonā izvēlēties kādu Barrozu tuvu līdzstrādnieku.

Vienlaikus kāds franču avots ES diplomātu aprindās "The Times" pauda pārliecību, ka neesot nekādas Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī ierosinātas kampaņas pret jauno bloka augstāko pārstāvi ārpolitikas jautājumos.

"Tā ir francūžu problēma tāpēc, ka viņi vēlas spēcīgu [ES] ārlietu ministru. Viņi varētu būt vēl daudz kritiskāki, taču nevēlas iznīcināt pašu amatu," norādīja avots.

Jebkurā gadījumā, šķiet, ka neapmierinātība jau izpletusies aiz Francijas robežām, secina britu laikraksts.

Piemēram, Spānijā visvairāk lasītā lasītā laikraksta "El Pais" pirmo lapu šonedēļ rotāja virsraksts: "Vilšanās baronesē Eštonē."

Kāds Estonei tuvu stāvošs avots gan centās viņu aizstāvēt, norādot, ka trešdien viņa apmeklējusi Maskavu un ka esot bijis svarīgi pārstāvēt ES Janukoviča inaugurācijas ceremonijā.

Savukārt kāds cits avots ES izteicās, ka "patiesais jautājums ir, kāpēc van Rompeja kungs vai Barrozu kungs nevarēja iejaukties un Kijevā pārstāvēt ES".

Barrozu tajā laikā pusdienoja ar Lielbritānijas konservatīvo ēnu kabineta ekonomikas ministru Kenu Klārku, savukārt van Rompejs tobrīd uzstājās ar lekciju Briges koledžas studentiem.

"Valsts galvas līmenī prasti nedodas uz inaugurācijām, un Janukoviča kungs pēc trīs dienām dodas uz Briseli savā pirmajā vizītē prezidenta statusā, lai tiktos ar Barrozu kungu," savukārt norādīja avots EK.

Tikmēr Eiropas Ārpolitikas padomes analītiķis aizsardzības jautājumos Daniels Korskis norāda, ka Eštonei uzticēts pārāk daudz funkciju un ka viņa fiziski nespēj atrasties "vienmēr un visur".

Vienlaikus Korskis tomēr atzīst: "Līdz šim gan viņa nav izrādījusi īpašu interesi par drošības portfeli."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!