Etiopijas parlaments šonedēļ apstiprinājis valdības lēmumu par teroristu organizāciju pasludināt Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronti. Politiskā organizācija vairākus gadu desmitus bija viens no Etiopijā ietekmīgākajiem politiskajiem spēkiem un līdz pērnā gada militārajam konfliktam faktiski pārvaldīja Tigrajas reģionu valsts ziemeļos.
Līdz ar tigrajiešu politisko organizāciju par teroristu organizāciju valstī pasludināta arī divos citos valsts reģionos – Oromijā un Amharā – ietekmīgā organizācija Oromas Atbrīvošanas armija, kura iepriekš iesaistījusies bruņotos konfliktos ar valdības spēkiem. Oromo, kuru pārstāvis ir arī premjers, veido 35% no Etiopijas iedzīvotājiem un ir valsts lielākā etniskā grupa, bet tigrajieši – 7%, tādējādi esot trešā lielākā etniskā grupa.
Pēc pērnā gada konflikta, kad valsts spēki, kā arī Eritrejas armija iebruka Tigrajā, to skaidrojot ar reģiona valdošā spēka līderu separātisko politiku un rīcību, tagad ir uzsāktas miera sarunas. Tigrajas Tautas atbrīvošanas frontes pasludināšana par teroristu organizāciju kompromisa panākšanu miera sarunās padarījušas par mazticamu.
Konflikta patiesie motīvi, iesaistītās puses un tā gaita joprojām ir neskaidri, ņemot vērā lielu bojāgājušo un bēgļu gaitās devušos tigrajiešu skaitu, kā arī pretrunīgo informāciju no reģiona, kas ilgstoši bijis fiziski atslēgts no visa veida sakaru iespējām.
Tigrajas Tautas atbrīvošanas fronte bija Etiopijas valdošajā koalīcijā no 1991. līdz pat 2018. gadam. Tās militārais atzars bija arī galvenais spēks Etiopijas pusē tās asiņainajā karā ar kaimiņvalsti Eritreju no 1998. līdz 2000. gadam.
Etiopijas ģenerālprokurors Gedions Timotevos apstiprinājis, ka abu spēku pasludināšana par teroristu organizāciju nekā neietekmēšot civiliedzīvotājus, taču esot brīdinājums starptautiskajiem aktoriem nesadarboties ar tiem. ASV bāzētais Tigrajas Informācijas un komunikācijas centrs savukārt paudis, ka reģionā sagaidāma masveidīga cilvēku arestēšana, kā arī ļaus centrālajai valdībai vēl aktīvāk apspiest minoritātes tiesības.
