Turpinot atbruņošanās procesu, Kolumbijas kreiso partizānu grupējums "Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki" (FARC) otrdien nodevis ANO novērotājiem vairāk nekā 2000 ieroču, kas ir aptuveni 30% no FARC arsenāla.
"Šī ir vēsturiska diena," paziņoja Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss, piebilstot, ka miera panākšana bijusi kā katedrāles celtniecība – ķieģeli pa ķieģelim.
FARC līdz šim nodevis aptuveni 60% no saviem ieročiem. Pārējos plānots nodot tuvāko nedēļu laikā.
FARC atbruņošanās ANO uzraudzībā ir daļa no pērn noslēgtās miera vienošanās, kas, kā paziņojusi valdība, praktiski izbeigs 53 gadus ilgušo pilsoņkaru. Vienošanās paredz, ka FARC tiks ļauts pārveidoties par politisku partiju.
Ieročus bija paredzēts nodot jau līdz 1. maijam, bet ANO paziņoja, ka šis process aizkavējies, jo daļa FARC locekļu pārāk vēlu ieradās demobilizācijas zonās. 26 šādās vietās Kolumbijā pulcējas apmēram 7000 FARC kaujinieku.
Vienošanās paredz, ka ANO izmantos iznīcināto FARC ieroču metālu, lai uzceltu pieminekļus mieram.
Valdība un FARC panāca vienošanos pēc četrus gadus ilgām sarunām, kuras notika Kubas galvaspilsētā Havanā.
Pērnā gada oktobrī Kolumbijas vēlētāji referendum noraidīja šo vienošanos. Pēc tam valsts prezidents Huans Manuels Santoss un FARC līderi izstrādāja jaunu vienošanās versiju, un valdība panāca tās pieņemšanu Kongresā. Santoss par saviem miera centieniem saņēma Nobela Miera prēmiju.
