Kā ziņots, kancleres Angelas Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - pēc septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām uzsākuši koalīcijas sarunas ar FDP un "zaļajiem".
Līdz šim nacionālā līmenī šāda trīspusēja "Jamaikas koalīcija" Vācijas vēsturē vēl nav pieredzēta, un sagaidāms, ka koalīcijas sarunas var ievilties līdz pat Ziemsvētkiem.
"Es joprojām redzu lielākās domstarpības ar "zaļajiem"," intervijā laikrakstam "Rheinische Post", runājot par imigrācijas politiku, norādīja Linders. "Vācijas iespējas tajā, ko vairums ir gatavs atdot humānajai palīdzībai, ir izsmeltas."
Sarunu laikā pirmdien iespējamie koalīcijas partneri atraduši kopsaucēju sociālās politikas un digitālās infrastruktūras jautājumos, taču saglabājušās jau pagājušajā nedēļā konstatētās domstarpības par imigrācijas, fiskālo un klimata politiku.
Linders uzsvēra, ka "zaļie" nepārstāv vāciešu vairākumu jautājumā par patvēruma meklētāju ģimeņu apvienošanos, kas ir viens no smagākajiem klupšanas akmeņiem koalīcijas sarunās.
Lai gan visas partijas vēlas pārliecināt sabiedrību, ka netiks atkārtoti pieļauta 2015.gada situācija, kad Merkele pieņēma lēmumu atvērt Vācijas robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai, "zaļie" nevēlas pieņemt konservatīvo ieceri, sākot ar nākamā gada martu, apturēt to patvēruma meklētāju ģimeņu apvienošanu, kam piešķirta vienīgi pagaidu aizsardzība.
"Zaļie" apgalvo, ka tas traucētu imigrantu integrāciju.
Tiem, kam piešķirta pagaidu aizsardzība, tiek izsniegtas uzturēšanās atļaujas tikai uz gadu. Šīs uzturēšanās atļaujas var tikt pagarinātas, ja viņu izcelsmes valsts joprojām netiek atzīta par drošu, taču šiem patvēruma meklētājiem netiek piešķirts bēgļa statuss, kas dod tiesības palikt Vācijā uz pastāvīgu dzīvi.
"Pirmajā fāzē mēs nepietuvojāmies konfliktu risinājumam," atzina Linders. "Tāpēc "Jamaikas [koalīcijas]" izredzes es joprojām vērtēju kā 50 pret 50."
Domstarpības starp trim sarunu partneriem pastāv arī Eiropas Savienības (ES) reformu jautājumā.
Linders norādīja, ka FDP atzinīgi vērtē Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumus uz ciešāku ES integrāciju un uzskata, ka būtu nepieciešama ciešāka sadarbība drošības sfērā, taču brīvie demokrāti iebilst pret kopīgu budžetu un fiskālo politiku.
"Mēs vēlētos veicināt investīcijas eirozonā. Ja tam trūkst naudas, mēs varam runāt. Taču kopīga parādu atbildība, kopīgi riski - vai tas attiektos uz nacionālo parādu vai uz depozītiem mūsu krājbankās, kooperatīvajās bankās vai privātajās bankās - šeit FDP nav manevra iespēju," uzsvēra liberāļu līderis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
