Eiropas Savienības (ES) federalizācija ir vienīgais īstenojamais ES attīstības scenārijs, intervijā aģentūrai LETA norādīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Igaunijas Indreks Tarands.
Pēc viņa domām, no visiem Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātā Eiropas glābšanas plāna jeb "Baltās grāmatas" scenārijiem ir vērts diskutēttikai par vienu, proti, darīt vairāk ar mazākiem resursiem.
"Manuprāt, ņemot vērā dalībnieku daudzumu un dažādību ES, federalizācija ir vienīgais iespējamais risinājums. Man patīk tas sauklis, ka jākļūst ambiciozākiem, bet tas ir tāds "post Brexit" brīdis, kad ES palikušajiem jājautā sev, ko darījām nepareizi," uzsvēra eiroparlamentārietis.
Viņaprāt, ir jāpārstāj glaimot sev un apgalvot, ka britu vēlētāji izdarīja nepareizu izvēli. Tā vietā ES jādomā par to, lai Lielbritānijai nesekotu citas dalībvalstis, piemēram, jāveido efektīvāka pārvalde. Kā piemēru efektīvas pārvaldes neesamībai Tarands min iniciatīvu Eiropas militāro spēku apvienošanai.
"Pēc manām domām, rezultātam vajadzētu būt vienotam ģenerālštābam un Eiropas armijai. Bet nē, ES augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jomā Federika Mogerīnī saka, ka netiek runāts par Eiropas armiju, bet par spēku konsolidāciju. Tad kas tas par veidojumu galu galā būs? Štābs ar 28 ģenerāļiem?" neizpratni pauda deputāts.
Viņš atgādināja arī par ES ārlietu dienesta izveidi, kas bija Lisabonas līguma lielais sasniegums, un norādīja, ka toreiz tika solīta dalībvalstu izdevumu mazināšanās ārlietu institūcijās. "Vai tad mums tagad ir mazāk ārlietu ministriju? Nē, mēs dublējam šīs funkcijas," piebilda Tarands.
Līdz ar Lisabonas līguma parakstīšanu Brisele paziņoja, ka "jautājums, kam zvanīt, lai piezvanītu uz Eiropu, ir atbildēts", tomēr Igaunijas EP deputāts tam nepiekrīt, jo jautājums esot atrisināts tikai formāli. Viņš skaidro, ka ES ir viceprezidente, kas atbild par ārpolitiku, proti, Mogerīni, tomēr ES ārlietu ministrs nav pārstāvēts ANO Drošības padomē. "Ja Francijai ir problēmas centrālajā Āfrikā, tas ir Francijas ārlietu ministrs, kurš tās risina," teica Tarands.
Savukārt kā galveno draudu un izaicinājumu, ar kuru šobrīd jāsaskaras ES, eiroparlamentārietis minēja monetāro politiku. "Mums ir eiro, kas tika radīts pēc franču pieprasījuma kā papildu garants pret Vācijas atkalapvienošanos. Un mums ir Vācijas izpratne par monetāro politiku, kura, protams, dominē. Ja vēlamies, lai šī sistēma darbotos, mums nepieciešama kopēja fiskālā politika," skaidroja deputāts.
Vienlaikus viņš nebija pārliecināts, ka kopēja fiskālā politika jāveido ar kopēju budžetu. Eiroparlamentārietis gan ir pārliecināts, ka jābūt harmonizētai nodokļu politikai ES iekšienē, un kā vēl vienu problēmu saredz to, ka ne visas ES dalībvalstis ir eirozonā, lai gan solījušas tai pievienoties.
"Katram mēģinot sevi pasargāt, kopēja nodokļu un fiskālā politika ir neiespējama. Kamēr tā ir neiespējama, pastāvēs konflikts starp Ziemeļu jeb Vācijas un Dienvidu izpratni par fiskālo politiku, un šis konflikts ir neatrisināms, tas var novest pie nopietnām sekām," bažas pauda Tarands.
Daudzos aspektos "eiro projekts" būtībā ir pretrunā ar jebkuru ekonomikas teoriju, uzsvēra Igaunijas EP deputāts, piebilstot, ka pēc gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām varēs redzēt jaunus pavērsienus šajā lietā. Pēc Taranda domām, Vācijas valdība mīkstinās savu pozīciju pret ciešāku fiskālo sadarbību, apmaiņā pret to prasot Francijai reformēt darba tirgu un ieviest citas reformas, kādas prezidents Emanuels Makrons ir solījis. "Un tad es pieļauju, ka mēs maziem solīšiem sāktu virzīties pretī fiskālajai savienībai," teica deputāts.
