Tiekoties Grieķijas pilsētā Verijā, iekšlietu un tieslietu ministri salīdzināja viedokļus par turpmākajām izmaiņām. Vēlēšanās turpmāk saskaņot patvēruma piešķiršanas noteikumus ir liela, taču tā ir mazāk izteikta migrācijas politikā, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri migrē galvenokārt ekonomisku iemeslu dēļ, kā arī noziedzības apkarošanas un tieslietu jautājumos.
Tieslietu un iekšlietu komisārs Antonio Vitorino ir nobažījies, ka šajā darbā "galvenā uzmanība tiek pievērsta sadarbības represīvajiem aspektiem", bet nepietiekami - cilvēku tiesību jautājumiem.
"Financial Times" norāda, ka nākamgad stāsies spēkā vienošanās par ES apcietināšanas ordera izveidi. Panākta vienošanās arī par noteikumiem, kas aptver minimālos standartus attieksmē pret patvēruma meklētājiem un nosaka, kura valsts ir atbildīga par viņiem. Gaidāma arī likumdošana, kas precīzi definēs, kādos gadījumos ir piešķirams bēgļa statuss. Vairākums valstu pieņem Eiropas nākotnes konventa priekšlikumus likvidēt nacionālo veto patvēruma piešķiršanā un migrācijā.
Nedēļas nogales sarunās dominēja Lielbritānijas iekšlietu ministra Deivida Blanketa priekšlikumi izveidot centrus ārpus ES robežām, kuros tiks apstrādāti patvēruma lūdzēju iesniegumi.
Cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" kritizē Blanketu, apgalvojot, ka viņš mēģina radīt "Eiropas cietoksni". Ministrs to atspēko, norādot, ka viņš vēlas pārveidot nefunkcionējošo sistēmu, kurā ES sasniedz vienīgi tie, kuri spēj samaksāt cilvēku kontrabandistiem.
Kaut arī vairākas valstis, it īpaši Spānija un Itālija, labvēlīgi raugās uz šo priekšlikumu, Vācija un ANO augstākais bēgļu lietu komisārs Rūds Liberss nav tik optimistiski noskaņoti.
Rūds Liberss paziņoja, ka viņš varētu piekrist kolektīviem apstrādes centriem cilvēkiem no "drošām valstīm", kuri lielākoties ir ekonomiskie migranti, bet šādi centri būs jāierīko pašreizējās ES dalībvalstīs vai 10 valstīs, kuras nākamgad gatavojas pievienoties savienībai.
Lielbritānijas iekšlietu ministrs arī lika saprast, ka ES valstis tuvojas ekonomisko migrantu kvotu noteikšanai. "Ņemot vērā demogrāfisko situāciju Eiropā, palielinās vēlēšanās nākotnē vadīt ekonomiskās migrācijas politiku," viņš teica.
Bet, kā norāda "Financial Times", līdz šim ministri ir lielākoties klusējuši par kvotu nepieciešamību un ES lomu, un arī Antonio Vitorino ir piesardzīgi apgājis šo delikāto jautājumu. Tikpat taktiski komisārs rīkojas jautājumā par Eiropas kopīgo robežapsardzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
