Laikraksts norāda, ka alianses paplašināšana būs ievērojams pavērsiens NATO, kas joprojām nezina, kā rīkoties attiecībās ar Krieviju, un kāda - ja vispār kāda - loma tai būs ASV vadītajā cīņā pret starptautisko terorismu.
Taču, ņemot vērā reformu tempu aizsardzības ministriju pārstrukturēšanā un armiju skaitliskā sastāva samazināšanā kandidātvalstīs, diplomāti neredz iemeslu, kāpēc šīs piecas valstis novembrī nevarētu tikt uzņemtas aliansē.
Avīzes skatījumā, Vašingtona ir mainījusi savu nostāju, ne vien daļēji pakļaujoties lobijam, kas atbalsta Baltijas valstu iekļaušanu aliansē, bet arī pēc 11.septembra uzbrukumiem ASV.
Pagājušajā vasarā vizītē Polijā ASV prezidents Džordžs Bušs atklāti runāja par NATO paplašināšanu un noraidīja Krievijas iebildumus. "Paplašināšanā nebūs nekādu sarkano līniju," teica Bušs.
Ja Turcija, Francija un citas valstis varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem, paplašināšanas procesā varētu tikt iekļautas arī Bulgārija un Rumānija.
Turcija vēlas abu šo valstu uzņemšanu NATO, jo tā varētu pastiprināt drošību Balkānos, dot Sofijai un Bukarestei stimulu modernizēt un reformēt savas armijas un palīdzēt izveidot NATO valstu joslu, kas stieptos no Portugāles līdz Turcijai.
Francija vēlas dot Bulgārijai un Rumānijai zināmu politisko stimulu, jo šīs abas valstis acīmredzot nebūs gatavas uzņemšanai Eiropas Savienībā līdz 2004.gadam.
Debates par alianses paplašināšanu notiek laikā, kad pašā NATO pastāv domstarpības par to, kā tuvināt Krieviju aliansei, bet tā, lai tas neierobežotu NATO militārās darbības.
Vēl nav skaidrs, kā integrēt vismaz piecas valstis aliansē, kurā lēmumi tiek pieņemti pēc vienprātības principa. Dažas valstis vēlas, lai lēmumi tiktu pieņemti vienbalsīgi, raksta "Financial Times".