Foto: AFP/Scanpix

Vairāk nekā 100 000 basku Spānijas ziemeļos svētdien sadevušies rokās un izveidojuši 123 kilometrus garu dzīvo ķēdi no Durango līdz Pamplonai, pieprasot lielākas Basku zemes pašnoteikšanās tiesības.

Baski iedvesmojušies no pērn septembrī sarīkotā 400 kilometrus garā "Katalonijas ceļa", kura rīkotāji savukārt atzina, ka viņiem par paraugu kalpojis Baltijas ceļš 1989.gadā.

Akcijas iniciatīvas grupa "Gure Esku Dago" ("Tas ir tavās rokās) bija parūpējusies, lai 900 autobusi nogādā dalībniekus noteiktās vietās visa ceļa garumā. Dzīvajā ķēdē piedalījās arī pazīstami basku politiķi, arodbiedrību līderi un kultūras darbinieki.

Saulainajā jūnija dienā "Basku ceļā" valdīja svētku noskaņa, daudzi dalībnieki ap pleciem bija apmetuši sarkanbaltzaļos basku karogus un, pārlidojot helikopteriem, sveicienā pacēla sadotās rokas.

2005.gadā Spānijas parlaments noraidīja Basku zemes neatkarības plānu.

Pērn oktobrī Basku zemē notika pirmās reģionālās vēlēšanās, kopš basku separātistu bruņotais grupējums ETA 2011. gadā paziņoja, ka atsakās no 40 gadus ilgušās bruņotās cīņas par neatkarīgas basku valsts izveidi Spānijas ziemeļu un Francijas dienvidrietumu teritorijās, kas prasījusi kopumā vairāk nekā 800 cilvēku dzīvības.

Pēdējo mēnešu laikā Basku zemē pieņēmusies spēkā demokrātiska neatkarības kustība, ko lielā mērā iedvesmojušas līdzīgas noskaņas Katalonijā. 29. maijā basku likumdevēji pieņēma simbolisku pašnoteikšanās deklarāciju.

Katalonijas premjerministrs Artūrs Mass pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka noskaņots 9.novembrī rīkot neatkarības referendumu, lai gan Spānijas centrālā valdība aprīlī šo ideju noraidīja un solījusies referendumu bloķēt kā nekonstitucionālu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!