Foto: 'Delfi' viesojas Izraēlā 50 gadus pēc Sešu dienu kara
Foto: Andris Kārkluvalks

Izraēla šogad svin 50 gadus, kopš no arābiem atkaroja visu teritoriju, kuru tā dēvē par apsolīto zemi, tostarp ieguva kontroli pār ebreju vissvētāko vietu - Raudu mūri. 1967. gada jūnija sākumā nelielā, tobrīd vien dažas desmitgades pastāvējusī valsts pēc ieilguša diplomātiska saspīlējuma pārsteiguma triecienā sakāva trīs kaimiņu karaspēkus un ieguva kontroli pār Sīnāju, Gazu, Golānas augstieni un Rietumkrastu.

Atskaitot Sīnāju, kuru Izraēla Ēģiptei atdeva 15 gadus pēc Sešu dienu kara, pārējās kauju laikā ieņemtās teritorijas joprojām de facto ir tās kontrolē. Iekšēju un ārēju bruņotu konfliktu, kā arī starptautiskā spiediena dēļ okupēto teritoriju statuss un to faktiskās robežas jau vairākkārt mainījušās.

Kopš Sešu dienu kara palestīnieši padzīti no lielas daļas to apdzīvoto zemju, un arī patlaban Izraēla plāno jaunu ebreju apmetņu būvniecību Palestīnā. Tieši okupāciju ANO atzinusi par galveno palestīniešu smago apstākļu vaininieci.

Viesojoties Izraēlā, pusgadsimtu senā kara un ebreju-palestīniešu savstarpējā saspīlējuma sekas joprojām ir redzamas. Pa ielām staigā bruņoti karavīri, bet teju visu publisko telpu novēro kameras. Ar mazām lēcu acīm nosēts arī daudzus metrus augstais betona mūris, kas no Rietumkrasta atdala tam pieguļošās ebreju apmetnes.

Piedāvājam ielūkoties Izraēlā 50 gadus pēc kara:

Tags

ANO Arābu nemieri Benksijs Ēģipte Gazas josla Izraēla Jordānija Lasāmgabali Osmaņu impērija Palestīna Rietumkrasts Sīrija

Comment Form