Betona mūri un dzeloņdrātis
Betona mūru līkloči
Okupētās Golānas augstienes no pārējās Izraēlas atdala Jordānas upe un tās šķērsotā Galilejas jūra. Tomēr, ja neskaita pamestu un daļēji sarūsējušu pontontiltu Jordānas upes krastā, kas šeit, visticamāk, mētājas kopš pirmajiem pēckara gadiem, nezinātājs nepateiks, ka šī ir pusgadsimtu sena strīdus robeža.
Pavisam cita aina paveras, ierodoties Rietumkrastā caur kontrolpunktu Betlēmes pievārtē. Jau pa gabalu redzams vairākus metrus augsts betona žogs, kura augšējā malā satīti dzeloņdrāšu mudžekļi, bet ik pa gabalam izbūvēts masīvs novērošanas tornis.
Šī siena jau patlaban izbūvēta vairāku simtu kilometru garumā, un celtniecība joprojām turpinoties. Žogs nereti iestiepjas dziļi okupētās Palestīnas teritorijā, un dažkārt tā kārtējā mestā līkuma vienīgā funkcija ir no pārējā Rietumkrasta nodalīt kādu ebreju kvartālu vai pat atsevišķu ēku.
Palestīnieši, kuri saņēmuši atbilstošas atļaujas, lielā skaitā ik dienu dodas uz netālo Jeruzalemi uz darbu. Pēc kontrolpunkta šķērsošanas, izejot cauri gariem gaiteņiem un divreiz atrādot savu somu saturu, kas var prasīt pat stundu, viņi iekāpj taksometros vai speciālos arābu autobusos, lai dotos uz īpašu arābu autoostu, kuru, par spīti tās centrālajai atrašanās vietai, neviens uzrunātais Jeruzalemes ebrejs mums nevarēja norādīt.
Benksija viesnīca – dadzis acī
Pirms vairākiem gadiem pasaulslavenais britu ielu mākslinieks Benksijs, kurš pazīstams ar saviem sociālpolitiskajiem grafiti, viesojās Rietumkrastā. Vēloties pievērst uzmanību situācijai Palestīnā, viņš uz okupācijas varas uzbūvētajiem betona mūriem atstāja vairākus zīmējumus.
Tos tūlīt arī ievēroja, un tagad vietējie taksometru šoferi, pamanot eiropeiskus sejas vaibstus, par desmit šekeļiem (dažiem eiro) gatavi aizvizināt ne tikai uz Betlēmes ikonisko Kristus Piedzimšanas baznīcu, bet kādu no Benksija gleznojumiem.
Šī gada marta beigās britu mākslinieks izspēlēja jaunu joku – Betlēmē pie paša mūra atvēra "The Walled Off Hotel" (burtiskā tulkojumā - "Ar sienu nodalīto viesnīcu"), kura sauklis skan: "Viesnīca ar sliktāko skatu pasaulē." Tā jau pati ir mākslas darbs, bet līdzās sociāli ironiskām instalācijām, gleznām un skulptūrām, kuras piepilda numuriņus, tajā apskatāma arī multimediāla izstāde par ebreju un palestīniešu konflikta vēsturi.
Pēc tās ikviens aicināts piesēst pirmajā stāvā esošajā restorānā, paņemt tēju ar humusa plati un vērot mūri aiz loga un uz viesnīcas durvīm notēmēto novērošanas kameru uz tā.
